Teroristu organizācija ''Hamas''

Teroristu organizācija ''Hamas''

  •    
    ​​​​​​​​​​​​​No Musulmaņu brālības izaugusī organizācija Hamas nevēlas atzīt Izraēlas tiesības pastāvēt un uzskata, ka svētais karš ir ikviena musulmaņa pienākums. Palestīniešu jautājums ir risināms tikai ar džihada palīdzību – vēsta Hamas pamatnostādne.
  • icon_zoom.png
    Hamas Hamas
     
     
     
    Hamas, kas arābu valodā nozīmē ‘’dedzība’’, pārstāv ‘’Harakat al-Muqawama al-Islamiya’’ jeb Islama pretošanās kustību.
     
    Ēģiptē dibinātā reliģiskā un politiskā organizācija ''Hamas'' ir izaugusi no ''Musulmaņu brālības'' un tās atzarojumi ir izpletušies arābu pasaulē.
     
    Neilgi pēc pirmās sacelšanās pret izraēlu Šeihs Ahmeds Jasins kustību ‘’Hamas’’ nodibināja 1987. gadā kā Musulmaņu brālības vietējo potisiko organizāciju. Pirmos oficiālos statūtus ‘’Hamas’’ publicēja 1988. gadā.
     
    ‘’Hamas’’ apvieno palestīniešu nacionālismu un islamisko fundamentālismu: šodienas Izraēlas teritoriju, kā arī Gazas joslu un Rietumkrastu tas uzskata par nedalāmu reliģisku islamisko mantojumu, kas nekad nevar tikt atdots cilvēkiem, kuri nav musulmaņi.
    Turklāt ‘’Hamas’’ apgalvo, ka ikviena musulmaņa reliģiskais pienākums ir cīņa (džihads) ar mērķi no Izraēlas atgūt kontroli pār zemi.
     
    Saskaņā ar Hamas statūtu 13. punktu: ‘’Iniciatīvas un tā dēvētie mierīgie risinājumi un starptautiskās konferences atrodas pretrunā ar Islama pretošanās kustības principiem... Palestīniešu jautājumam nav cita risinājuma ka vien džihads. Iniciatīvas, ierosinājumi un starptautiskās konferences ir tikai veltīga laika izšķiešana un neauglīgas pūles.’’
    15. punktā ir teikts: ‘’Musulmaņu paaudžu prātos ir jāieaudzina pārliecība, ka palestīniešu problēma ir reliģiska un tā ir jārisina, tieši izejot no šī aspekta.’’
     
    ‘’Hamas’’ pēc būtības neatzīst Izraēlu kā neatkarīgu valsti. Tās dibināšanas statūti paredz, ka šai grupai ir jāiznīcina Izraēla un jālikvidē Palestīniešu pašpārvalde, to  vietā iedibinot musulmaņu valsti Rietumkrastā un Gazas joslā un ikvienu Palestīnas zemes pleķīti apzīmogojot ar Allāha vārdu.’’
     
    Austrālijā, Kanādā, Eiropas Savienībā, Izraēlā, Japānā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās valstīs ‘’Hamas’’ ir pasludināta par teroristisku organizāciju un tā ir aizliegta arī Jordānijā. 
     
    1989. gadā Izraēla ‘’Hamas’’ pasludināja par pretlikumīgu. Kad 1980. gados Izraēla vērsās pret ‘’Hamas’’ vadību, daži tās locekļi rada patvērumu arābu valstīs, galvenokārt Jordānijā un Sīrijā.
     
    Pateicoties trimdai ‘’Hamas’’, līdzīgi kā daudzas citas palestīniešu organizācijas, sašķēlās divās atšķirīgās frontēs: ‘’iekšējā’’, kas atrodas palestīniešu teritorijās un ‘’ārējā’’, kas atrodas arābu un arī dažās citās valstīs.
     
    Abas vienības uztur sakarus, tomēr ārējā fronte tiek uzskatīta par ekstrēmāku savā nostājā.
     
     
    Terrorisms un militārā darbība
     
    ‘’Hamas’’ uzskata, ka terorisms ir legāls pretošanās veids. ‘’Hamas’’ pārstāvji sāka veikt teroristu uzbrukumus 80. gadu beigās – iesākumā Rietumkrastā un pēc tam Gazas joslā. 1992. gadā dibinātais ‘’Hamas’’ militārais spārns, kas pazīstams arī ar nosaukumu Ezedīna al Kasama brigāde, šādi tika nodēvēta par godu šeiha Ezedīna al Kasama piemiņai; šeihs bija sākotnējās arābu pretošanās kustības tēvs, un viņu 1935. gadā Nešerā, netālu no Haifas nogalināja briti.
     
    Bruņotās ‘’Hamas’’ šūniņas sevi mēdz dēvēt arī par ‘’Ajaša mācekļiem’’ jeb ‘’Inženiera mācekļiem’’, vai arī par ‘’Jaja Ajaša vienībām’’ par godu vienam no pirmajiem ‘’Hamas’’ mīnu izgatavotājam, Jajam Ajašam, kuru 1996. gadā nogalināja ‘’Shin Bet’’.
     
    ‘’Hamas’’ pirmais pašnāvnieka-spridzinātāja veiktais terorakts notika 1993. gadā, kad Sahers Altamams uzbruka diviem izraēliešu autobusiem Meholā, nogalinot un ievainojot vairākus karavīrus.
     
    Tiek uzskatīts, ka kopš tā laika ‘’Hamas’’ ir nogalinājis vairāk nekā 500 cilvēku vismaz 350 teroraktos.
    Ne visus ‘’Hamas’’ teroraktus ir veikuši pašnāvnieki-spridzinātāji. Grupējums ir uzņēmies atbildību arī par uzbrukumiem, izmantojot mīnas, tuva rādiusa raķetes un vieglos ieročus.
     
     
    Sociālie un labklājības jautājumi
     
    Kopš ‘’Hamas’’ dibināšanas 1987. gadā šī organizācija ir iesaistījusies dažādās sociālās un politiskās aktivitātēs, ko dēvē par Dawa. To sniegtie labklājības un sociālie pakalpojumi ievērojami palielināja grupējuma popularitāti gan Gazas joslā, gan Rietumkrastā 2006. gada Palestīniešu pašpārvaldes vēlēšanās.
     
    Grupējums vada daudzas sociālo atvieglojumu un izglītības programmas, finansē skolas, bērnu namus, mošejas, veselības aprūpes iestādes, zupas virtuvas un sporta līgas. Šīs programmas raisa divējādu attieksmi – to var vērtēt gan kā patiesas rūpes par sabiedrības labklājību, gan palūkoties uz to kā uz propagandas un rekrutēšanas programmas sastāvdaļu, vai arī uztvert kā abu nedalāmu vienību.
     
    Daži pasaules līmeņa drošības eksperti uzskata, ka nav iespējams nošķirt Dawa, kas veikti humanitāru apsvērumu vārdā, no tiešas un netiešas terorisma finansēšanas, jo, pirms līdzekļi tiek novirzīti dažādiem mērķiem, visa naudas plūsma nonāk vienā kasē.
     
     
    ‘’Hamas’’ finansējums
     
    2001. gada decembrī Buša administrācija iesaldēja ‘’Holy Land Foundation’’ (lielākais musulmaņu labdarības fonds ASV) aktīvus, lai pārbaudītu aizdomas, ka no šī fonda tiek finansēta organizācija ‘’Hamas’’.
     
    2003. gadā ASV izlūkošanas dienests bija aprēķinājis, ka ‘’Hamas’’ ikgadējais budžets ir bijis apmēram 50 miljoni ASV dolāru, no kuriem lielākā daļa naudas tika ziedota labdarīgiem mērķiem.
     
    Vēsturiski lielu daļu ‘’Hamas’’ budžeta ir veidojusi nauda, ko ziedojuši trimdā dzīvojošie palestīnieši un privātie ziedotāji no Saudi Arābijas un citām naftas lielvalstīm Persijas Līcī.
     
    Arī Irāna sniedz būtisku atbalstu, kas, saskaņā ar dažu diplomātu teikto, ir mērāms no 20 līdz 30 miljoniem ASV dolāriem gadā.
    Turklāt dažas musulmaņu labdarības organizācijas Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rietumeiropā novirza naudu ar ‘’Hamas’’ saistītām sociālo pakalpojumu organizācijām (Dawa), turklāt šīs summas katru gadu mērāmas desmitiem miljoniem dolāru apjomā.
     
    ‘’Hamas’’ pret Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO)/ ‘’Fatah’’
     
    Fundamentālā atšķirība starp ‘’Hamas ‘’ un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO, kas saistīta ar partiju ‘’Fatah’’) ir meklējama ‘’Hamas’’ reliģiskajā dimensijā, jo tā ir reliģiska organizācija, kurpretim PAO ir sekulāra nacionālistu kustība.
    80. gados PAO gāja aizvien pragmatiskāku ceļu, kamēr ‘’Hamas’’ šādu pieeju noraidīja, jo tā pamatā atrodas reliģiskās dogmas, nevis politiski lēmumi.
     
    Atšķirībā no ‘’Hamas’’, PAO 1988. gadā atzina Izraēlu.
     
    PAO ir izteicis gatavību uzsākt dialogu, toties ‘’Hamas’’ uzskata, ka ‘’miera sarunas ne pie kā laba nenoved. Mēs neticam, ka spējam dzīvot ar ienaidnieku’’ (viens no galvenajiem „Hamas’’ pārvaldes ierēdņiem Abdels Rantisi, 2004. gada aprīlis)
     
    ‘’Hamas’’ ir izpelnījies palestīniešu simpātijas, pateicoties organizācijas sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un šķietamu korupcijas gadījumu neesamībai, salīdzinājumā ar ‘’Fatah’’/PAO.
     
    ‘’Hamas’’ kontrole Gazas joslā
     
    2005. gadā ‘’Hamas’’ boikotēja Palestīniešu pašpārvaldes (PP) vēlēšanas, savukārt pašvaldību vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, jo īpaši gazas joslā, iegūstot 77 no 110 vietām 10 vēlēšanu apgabalos.
     
    2006. gadā Palestīniešu pašpārvaldē notika pirmās nacionālās vēlēšanas, kurās uzvaru guva ‘’Hamas’’, iegūstot pārsteidzošus rezultātus – 76 vietas no 132 iespējamajām.
     
    Politiskā konkurence starp ‘’Fatah’’ un ‘’Hamas’’ drīz vien tika pārnesta arī uz ielām, jo ‘’Fatah’’ tajā laikā vēl pārvaldīja lielāko daļu PP drošības spēku, savukārt ‘’Hamas’’ savu ietekmi izcīnija Gazas joslas ielās.
     
    Arābu tautas ar Saudi Arābiju priekšgalā uzņēmās vidutāju lomu starp abām organizācijām, un pēc dažiem izlīguma mēģinājumiem ‘’Hamas’’ un ‘’Fatah’’ vienojās par kopīgu spēku apvienošanu. 2007. gada 17. martā zvērestu nodeva Palestīniešu vienotības valdība.
     
    Maija vidū saasinājās sadursmes starp ‘’Fatah’’ un ‘’Hamas’’ , kaut gan abu partiju līderi atkārtoti, taču veltīgi, mēģināja panākt pamieru.
     
    2007. gada jūnija sākumā notika neizbēgamais. Sadursmes starp ‘’Fatah’’ un ‘’Hamas’’ saasinājās gandrīz līdz civilā kara līmenim PP teritorijā. 12. jūnijā ‘’Hamas’’ uzbruka ‘’Fatah’’ birojam Gazā un ieņēma to.
     
    Nākamajā dienā ‘’Hamas’’ savā kontrolē pārņēma Gazas joslas ziemeļdaļu, pakļaujot to militārai vadībai. Grupējums sāka arī veikt uzbrukumus Kanjunis un Rafas pilsētām Gazas joslā. Līdz 2007. gada 15 jūnijam ‘’Hamas’’ jau kontrolēja gandrīz visu Gazas joslu.
       
    ‘’Hamas’’ nežēlīgās darbības Gazas joslā un draudi sodīt ikvienu, kas saistīts ar ‘’Fatah’’ piespieda šo organizāciju kopā ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu bēgt uz Rāmalu Rietumkrastā.
     
    2007. gada 14. jūnijā Abass oficiāli pasludināja Palestīniešu vienotības valdību par izjukušu un izziņoja ārkārtas stāvokli Gazas joslā. Pēc tam viņš izveidoja valdību Rāmalā, nominējot Salemu Fajadu par jauno palestīniešu premjerministru.
     
    Septembra vidū Izraēla pasludināja Hamas pārvaldīto Gazas joslu par naidīgu politisku veidojumu. Drošības kabinets deva atļauju veikt virkni ekonomisku sankciju pret Gazu, to skaitā, ierobežot elektroenerģijas un degvielas piegādi, slēdzot rūpniecības teritorijas un robežpārejas starp Gazas joslu un Izraēlu.
     
    ‘’Hamas’’ šo Izraēlas soli pasludināja par ‘’kara pieteikumu’’.
     
    Bijušie un esošie ‘’Hamas’’ līderi:
     
    Šeihs Ahmeds Jasins: ‘’Hamas’’ dibinātājs, kurš no ieslodzījuma tika atbrīvots pirms termiņa, tika atkal arestēts 1989. gadā līdz ar Izraēlā pasludināto ‘’Hamas’’ aizliegumu. Viņš tika atbrīvots 1997. gadā apmaiņā pret trīs ‘’Mossad’’ aģentiem, kuri savukārt bija apcietināti par Haleda Mašala slepkavības mēģinājumu. Jasins tika nogalināts Izraēlas Bruņoto spēku uzbrukumā 2004. gada 22. martā.
     
    Abdels Azizs al Rantisi: kustības līdzdibinātājs, kurš pēc Jasina nāves pārņēma ‘’Hamas’’ vadību. Dažas dienas pēc augstā amata ieņemšanas Rantisi runā Gazas Islama Universitātē teica: ‘’Amerika ir pieteikusi karu Dievam. Šārons ir pieteicis karu Dievam, savukārt Dievs ir pieteicis karu Amerikā, Bušam un Šāronam.’’ Viņš tika nogalināts 2004. gada 17. aprīlī.
     
    Ismails Hanija: Pašreizējais ‘’Hamas’’ kontrolēto teritoriju līderis. Hanijam tika uzticēta Jasina biroja vadīšana pēc tam, kad Jasins 1997. gadā tika atbrīvots no cietuma. Par dalību teroraktos Hanija ir vienmēr bijis Izraēlas Bruņoto spēku uzmanības centrā un 2003. gada uzbrukumā viņš tika viegli ievainots.
     
    Haleds Mašals: ‘’Hamas’’ politiskā biroja vadītājs. Lielāko daļu savas dzīves viņš ir pavadījis ārpus Izraēlas teritorijas – Kuveitā, Jordānijā un tagad Sīrijā. 1997. gadā Jordānijā ‘’Mossad’’ aģenti mēģināja viņu nogalināt. Palestīniešu pašpārvaldes vadība konsultējas ar Mašalu par politiskiem jautājumiem.
     
    Salahs Šehada: ‘’Hamas’’ līdzdibinātājs un militārā spārna komandieris. Izraēlas izveidotajā meklētāko teroristu sarakstā Šehada ieņēma pirmo vietu. Saskaņā ar ‘’Shin Bet’’ sniegto informāciju, Šehada bija viens no kustības ekstremākajiem pārstāvjiem, kurš noraidīja jebkurus mērenus priekšlikumus teroristu-pašnāvnieku uzbrukumu ierobežošanai. Viņš bija tieši atbildīgs par simtiem uzbrukumu pret Izraēlas civiliedzīvotājiem un drošības spēkiem. Šehada tika nogalināts 2002. gada jūlijā.
     
    Mohameds Deifs: pēc tam, kad 2002. gada jūlijā tika nogalināts Šehada, viņš kļuva par Kasama brigāžu līderi. Izraēla viņu uzskata par atbildīgu par 1996. gadā veiktām nopietnām spridzināšanas epizodēm.
     
    Mahmuds al Zahars: ‘’Hamas’’ līdzdibinātājs, Rantisi pienākumu pārņēmējs 2004. gadā. Pēc 2006. gadā notikušajām vēlēšanām al Zahars kļuva par PP ārlietu ministru. Pirms vēlēšanām tika apspriesta arī viņa kandidatūra premjerministra amatam, jo tajā laikā viņš organizācijā bija viens no galvenajiem līderiem. Beigās tomēr tika izvēlēts Hanija, jo al Zahara reputācjia bija saistīta ar organizācijas radikālo spārnu. Al Zahars ir ticis vairākas reizes aizturēts un pavadījis vairākus mēnešus Palestīniešu pašpārvaldes cietumos. 
     
     
     
     
  •  
     
     
  •