Ģeogrāfija un klimats

Ģeogrāfija un klimats

  •    
    Izraēla ir tikai 470 km gara un apmēram 135 km plata, ja mēra no viena tālākā punkta, līdz otram. Valsts Ziemeļos robežojas ar Libānu, Ziemeļaustrumos ar Sīriju, Austrumos ar Jordāniju, Dienvidrietumos ar Ēģipti un Rietumos ar Vidusjūru.
  • icon_zoom.png
    THE LAND: Geography and Climate THE LAND: Geography and Climate
    Galilejas kalni (Foto: S. Lederhendlers)
     
    ​​
    Map of geographical areas

    Maza platība, nelieli attālumi

     
    Izraēlas Valsts kopējā platība ir 8630 kvadrātkilometri, no kuriem 21671 kvadrātkilometrs ir sauszeme. Izraēla ir tikai 470 km gara un apmēram 135 km plata, ja mēra no viena tālākā punkta līdz otram. Valsts Ziemeļos robežojas ar Libānu, Ziemeļaustrumos ar Sīriju, Austrumos ar Jordāniju, Dienvidrietumos ar Ēģipti un Rietumos ar Vidusjūru.

    Kalni un līdzenumi, auglīga zeme un tuksnesis bieži vien atrodas tikai dažu minūšu brauciena attālumā. Izraēlu no Vidusjūras rietumu daļā līdz Nāves jūrai austrumos ar mašīnu var šķērsot apmēram 90 minūtēs; savukārt brauciens no Metulas tālākajā ziemeļu punktā līdz Eilatai valsts dienvidu tālākajā daļā aizņem aptuveni deviņas stundas.

     


    ​​​
     
  •  
  • Ģeogrāfiskais raksturojums

  •  
    Rosh Nanikra, on Israel's northern coast
    Roš Nankira, Izraēlas ziemeļkrasts (Foto: M. Hornemans)




    Izraēlu var iedalīt četros ģeogrāfiskajos reģionos: trīs paralēlās joslās, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem, un gandrīz neauglīga zona dienvidu pusē.


    Coastal plain map 

    Piekrastes līdzenums iet paralēli Vidusjūrai, un to veido smilšains krasts, kas robežojas ar auglīgas lauksaimniecības zemes strēmelēm, iestiepjoties pat 40 km iekšzemē.

    Ziemeļos smilšaino pludmali vietumis rotā robotas kaļķa un smilšakmens klintis. Piekrastes līdzenums ir mājas vairāk nekā pusei no 7 miljoniem Izraēlas iedzīvotāju, un tajā atrodas galvenie pilsētas centri, dziļūdens ostas, lielākā daļa valsts ražotņu, kā arī lauksaimniecības un tūristu atpūtas kompleksi.

    Israel's mountain ranges 

     

    Dažas no kalnu grēdām stiepjas cauri visai valstij. Ziemeļos bazalta Golāna augstieņu ainavas veido vulkāna izvirduma pēdas no senākiem laikiem, vietām tās paceļas kā stāvas klintis, kas vērstas pret Hulas ieleju. Galileja kalnus lielākoties veido mīkstais kaļķakmens un dolomīts, tā augstums ir no 500 līdz 1200 metriem virs jūras līmeņa. Daudzi Galilejas un Golānas iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību un tūrisma jomu, kā arī vieglo rūpniecību 

    Džezrīlas ieleja, kas atdala Galilejas kalnus no Samārijas kalniem ir Izraēlas auglīgākais lauksaimniecības reģions, ko apstrādā daudzas kooperatīvas kopienas (kibuci un moshavim). Samārijas un Jūdejas lēzenie kalni (Rietumkrasts) izskatās kā mozaīka, veidota no klinšainām virsotnēm un auglīgām ielejām un vietām kuplojošām, sudrabaini zaļām olīvu birzēm. Terases tipa kalna nogāzes, ko senākos laikos izveidoja lauksaimnieki, saplūst ar dabisko ainavu. Iedzīvotāju lielākā koncentrācija atrodamas nelielajos pilsētu centros un lielajos ciematos.


     

    The Negev
    Negeva tuksnesis (Foto: S. Lederhendlers)
    The Eilat mountains
    Eilatas kalni(Foto: S. Lederhendlers)


    Negev map 

     

    Negeva tuksnesis aizņem apmēram pusi no Izraēlas sauszemes un nav blīvi apdzīvots. Tā iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību un ražošanu. Tālāk uz dienvidiem Negeva tuksnesis kļūst par neauglīgu zonu un ainavai raksturīgi zemi smilšakmens pauguri un līdzenumi, daudz kanjonu un izkaltušu upju gultnes, kur ziemas lietavas bieži vien rada pēkšņus plūdus.


     

    Tālāk uz dienvidiem ainavā atklājas kailas, klinšainas virsotnes, krāteri un akmeņaini plato, kur klimats ir sausāks un kalni ir augstāki. Trīs erozijas rezultātā radušies krāteri, no kuriem lielākais ir apmēram 8 km diametrā un 35 km garš ir dziļi iegriezies zemes garozā, atklājot veselu plejādi krāsu un akmeņu.


    Negeva tuksneša tālākajā galā, blakus Eilatai un Sarkanajai jūrai, pelēkā un sarkanā granīta smailes sadala sausas aizas un stāvas klintis ar krāsainiem smilšakmens slāņiem, kas mirdz saules gaismā.

     

    View from Kinneret village to the lake and Golan Heights
    Skats no Kinereta ciema uz ezeru un Golāna augstienēm (Foto: Tūrisma ministrija)
    The Hula Valley
    <><><><>
    Hula ieleja (Foto: S. Lederhendlers)


    Kinereta ezers (Galileja jūra) atrodas starp Galilejas kalniem un Golānas augstienēm 212 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas ir 8 km plats un 21 km garš. Tas ir Izraēlas lielākais ezers un valsts lielākā ūdenstilpne. Gar Kinereta ezeru ir izvietotas dažas nozīmīgas vēsturiskas un reliģiskas vietas, kā arī lauksaimniecības kopienas, zivjaudzētavas un tūristu atpūtas centri.


    Jordan Valley map 

    Daļa Jordānijas ielejas un Aravas valsts austrumos atrodas arī no Sīrijas – Āfrikas tektoniskā lūzuma zonā, kas radusies pirms miljoniem gadu. Tā ziemeļu tālākais punkts ir ļoti auglīgs, kurpretim dienvidu daļa ir daļēji auglīga. Lauksaimniecība, zivsaimniecība, vieglā rūpniecība un tūrisms veido šī reģiona galvenos ienākumus.

     

    Jordānas upe, kas plūst no ziemeļiem uz dienvidiem cauri tektoniskā lūzuma zonai, savā 300 km garajā ceļā pazeminās pa 700 metriem. Upei pietek straumes no Hermona kalna, un tā plūst caur auglīgajai Hula ielejai un ietek Kinereta ezerā, turpinot līkumotu ceļu caur Jordānas ielejai pirms pavisam izbeidzas Nāves jūrā. Kaut arī ziemas lietavu sezonā upe ir bagāta ar ūdeņiem, parasti tā ir samērā šaura un sekla.

     


    Arava map 

    Arava ir Izraēlas savannas reģions, kas sākas Nāves jūras dienvidu daļā un plešas līdz pat Eilatas līcim, kur Izraēla robežojas ar Sarkano jūru. Attīstītu lauksaimniecības tehnoloģiju pielāgošana klimata apstākļiem, kur vidējais gada nokrišņu daudzums ir mazāks par 25 mm un vasarā temperatūra uzkāpj līdz pat 40º C ir devusi iespēju audzēt augļus un dārzeņus, neatkarīgi no gadalaika, galvenokārt eksportam.

    Subtropu Eilatas līcis, kas slavens ar savu koši zilo ūdeni, koraļļu rifiem un eksotisko zemūdens dzīvi, atrodas Aravas pašā dienvidu galā.

     


    Nāves jūra ir zemākais šīs planētas punkts – apmēram 400 metri zem jūras līmeņa – atrodas Jordānas ielejas dienvidu tālākajā punktā. Nāves jūrai ir pasaulē sāļākais un blīvākais ūdens, tas ir bagāts ar potašu, magniju un bromu, kā arī galda un industriālo sāli.


    Nāves jūras dabiskais atkāpšanās process pēdējo gadu laikā ir paātrinājies ļoti straujas ūdens iztvaikošanas dēļ (katru gadu 1,6 m), kā arī Izraēlas un Jordānijas īstenoto ūdens novirzīšanas projektu dēļ, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ūdensapgādi, kas tādejādi paņem 75% ienākošā ūdens.

    Rezultātā Nāves jūras līmenis kopš 1960. gada ir samazinājies par 10,6 metriem. Tiek apsvērta iespēja īstenot projektu, kura ietvaros paredzēts savienot Nāves jūru ar Vidusjūru ar kanāla un cauruļvadu sistēmas palīdzību, lai palīdzētu jūrai atgūt dabiskos izmērus. ​


  • Klimats

  •  
     
    Izraēlas klimats svārstās no mērena līdz tropiskam un tam raksturīgas daudz saulainas dienas. Dominē divi gadalaiki: lietains ziemas periods no novembra līdz maijam un vasara, kas ilgst sešus mēnešus. Valsts ziemeļu un centrālajā daļā  novērojams diezgan liels nokrišņu daudzums, kurpretim Negeva ziemeļu daļā ir vērojami daudz mazak nokrišņi un gandrīz nav novērojami dienvidu daļā.    
     
    Reģionālie apstākļi ir ļoti mainīgi un tiem raksturīgas mitras vasaras un maigas ziemas piekrastes rajonā; sausas vasaras un vidēji aukstas ziemas kalnainajos regionos (to skaitā Jeruzalemē), karstas un sausas vasaras un patīkamas ziemas Jordānas ielejā; Negeva tuksnesī cauru gadu valda pustuksnesim raksturīgi laikapastākļi. Neparastāku laikapstākļu gadīumā ir pieredzams gan sniegs ziemas sezonā augstākajās valsts vietā, gan neizturami karsti un sausi vēji, kas rada ļoti augstu gaisa temperatūru jo īpaši pavasarī un rudenī. 
     
     
     
     
    Temperatūra (minimālā-maksimālā)

    Safada Haifa Tibērija Telaviva Jeruzaleme Beerševa Eilata
    Janvāris deg F 31-48 48-63 48-64 50-63 43-55 43-63 50-70
    deg C 4-9 9-17 9-18 10-17 6-12 6-17 10-21
    Augusts deg F 66-84 75-88 73-101 75-86 66-84 68-93 79-104
    deg C 19-29 24-31 23-38 24-30 19-29 20-34 26-40
    Nokrišņu daudzums (videji)

    Safada Haifa Tibērija Telaviva Jeruzaleme Beerševa Eilata
    Dienu skaits 58 51 47 46 44 27 5
    Vidējais
    Ikgadējais
    nokr.daudz.
    collas 28 21 16 21 22 8 1
    mm. 712 540 407 524 553 207 32​