Pēc daudziem gadiem, kad tās IKP pieaugums bija viens no straujākajiem pasaulē, Izraēla piedzīvoja izteiktu lejupslīdi divu gadu garumā gandrīz visās ekonomikas jomās, taču 2003. gadā tās ekonomika sāka atveseļoties. Saskaņā ar visiem ekonomikas parametriem, šī izaugsmes tendence turpinājās arī 2007. gadā. No 2006. līdz 2007. gadam Izraēlas iekšzemes kopprodukts (IKP) turpināja strauji pieaugt un, neraugoties uz otro Libānas karu, kas izraisīja īslaicīgu IKP kritumu par 0,7%, 2006. gadā izaugsme sasniedza 5,1%. Ātrās atveseļošanās un turpmākās straujās izaugsmes priekšgalā tāpat kā iepriekš bija uzņēmējdarbība, kas paplašinājās par 6,4%, 2006. gadā IKP sasniedzot $20 138 uz iedzīvotāju.

 

2006–2007. gadā Izraēla turpināja uzturēt tās galvenos mērķus makroekonomikā: ļoti zemu, brīžiem pat negatīvu inflāciju, ļoti mazu budžeta deficītu, kā arī ierobežotu valsts izdevumu palielinājumu. Vienlaikus Izraēla turpināja piesaistīt ārvalstu investīcijas, kā arī pieredzēja strauju eksporta apjoma pieaugumu un pirmoreiz panāca pozitīvu tirdzniecības bilanci. Šīs tendences turpinājās arī 2007. gada pirmajā pusē, un kopējās gada prognozes liecināja par turpmāku ekonomisko izaugsmi bez inflācijas, zemu budžeta deficītu un ekonomisko stabilitāti visās jomās.

 

2008. gada beigās, kad daži no pasaules finanšu milžiem sāka grīļoties un valstu ekonomikas visā pasaulē šķita uz sabrukuma robežas, neviens nebija pārliecināts par Izraēlas trauslās, uz eksportu orientētās ekonomikas nākotni. Tomēr ar laiku Izraēla parādīja, ka tās ekonomikas spēks izpaužas ne tikai spējā izplesties straujas izaugsmes gados, bet arī tās izturībā ekonomiskās lejupslīdes periodos.

Tagad, kad pasaules ekonomika sāk palēnām atkopties no recesijas, Izraēla ātri ir atguvusi ekonomisko sparu, kas vispirms bija redzams akciju tirgū, kurš 2009. gadā apsteidza visas Rietumvalstu biržas, un vēlāk izpaudās arī kā eksporta pieaugums, sarūkošs bezdarbs un stabils patērētāju pieprasījums.

Izraēlas noturība šādu smagu izaicinājumu priekšā bieži tiek skaidrota ar trim svarīgiem apstākļiem.

Pirmais apstāklis ir Izraēlas konservatīvais banku sektors. Stingra regulējošā sistēma un piesardzīgas banku politikas tradīcijas liedza Izraēlas bankām izmantot riskantos instrumentus, kas izrādījās tik postoši ASV un Lielbritānijai. Turklāt, kad visā pasaulē investori sāka izjust nemieru, Izraēlas banku pamatīgā kapitalizācija atjaunoja viņu paļāvību.

 

Otrs noturības iemesls bija darba tirgus spēja elastīgi piemēroties jaunajiem apstākļiem. Galvenie tirgus dalībnieki, ieskaitot Histadrut (Izraēlas lielākā arodbiedrību apvienība), saprata nepieciešamību pēc algu īstermiņa samazinājuma krīzes sākuma posmos, un, līdzīgi kā pārējā pasaulē, bezdarba līmenis būtiski pieauga.

 

Kad valsts ekonomika 2009. gada laikā atkopās, algas un nodarbinātība ātri vien sasniedza iepriekšējo līmeni, kamēr ASV un Eiropā darba tirgus joprojām funkcionēja gausi.

 

Tomēr vissvarīgākais faktors, kas raksturo Izraēlas makroekonomikas pielāgošanos krīzes apstākļiem, ir tās iekšzemes patēriņa stabilitāte. Sākoties lejupslīdei, izraēlieši samazināja savus izdevumus par ilglietojuma precēm, bet tēriņus par īslaicīgas lietošanas precēm lielākoties saglabāja pirmskrīzes līmenī, ienākumu krituma kompensēšanai izmantojot personīgos ietaupījumus. Šis bija galvenais faktors, kas ļāva saglabāt stabilu IKP līmeni un nodrošināja, ka Izraēlas ekonomika lejupslīdi pārcieta veiksmīgi. Kad pasaule 2009. gadā pārvarēja recesiju, iekšzemes patēriņš ātri vien pieauga gan ilglietojuma, gan īslaicīgas lietošanas precēm, tādējādi vēl vairāk atbalstot valsts ekonomikas atveseļošanos.

 

Izraēla, kuras iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija vairāk nekā 7,5 miljoni, daudzu gadu laikā ir guvusi starptautisku atzinību, jo īpaši par tās sasniegumiem lauksaimniecībā un lauksaimniecības tehnoloģijā, irigācijā, saules enerģijas jomā un daudzās augsto tehnoloģiju nozarēs un inovatīvos projektos. Izraēla balstās uz intensīvu zinātnisko pētniecību arī tradicionālajās nozarēs, un šodien tā ir ne tikai zeme, kur piens un medus tek, bet kur attīstās tādas augstās tehnoloģijas kā programmnodrošinājums, komunikācijas, biotehnoloģijas, farmācija un nanotehnoloģijas.

 

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienību un vairākām Latīņamerikas valstīm ir veicinājuši Izraēlas preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu, kurš 2008. gadā sasniedza vairāk nekā $80 miljardus. Šie līgumi ir veicinājuši arī Izraēlas dalību starptautiskos uzņēmējdarbības projektos, kas nodrošinājuši paātrinātu valsts izaugsmi.