Knesets jeb Izraēlas parlaments ir valsts augstākais likumdevējs orgāns. Tā nosaukums, kā arī deputātu skaits (120) nāk no Lielās sapulces (Kneset ha-gdola) – ebreju tautas pārstāvju padomes, kas tika nodibināta Jeruzalemē piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, Ezras un Nehemijas valdīšanas laikā, kad ebreji bija atgriezušies no Babilonas gūsta.
Jaunievēlētais Knesets sāk savu darbību pēc vispārējām vēlēšanām, kuru gaitā tiek noskaidrots tā sastāvs. Pirmo sesijas sapulci atklāj Valsts prezidents. Kneseta locekļi dod uzticības zvērestu, pēc tam tiek ievēlēts Kneseta priekšsēdētājs (spīkers) un viņa vietnieki.
Kneseta darbs notiek plenārsēdēs un 15 pastāvīgajās komisijās: Iekšlietu un vides aizsardzības komisijā, Valsts kontroles komisijā, Bērnu lietu komisijā, Ārlietu un aizsardzības komisijā; Ārzemju strādnieku lietu komisijā, Kneseta lietu komisijā, Konstitūcijas, juridisko un tiesvedības jautājumu komisijā, Narkomānijas izplatības apkarošanas komisijā, Zinātnes un tehnikas progresa jautājumu komisijā, Izglītības un kultūras jautājumu komisijā; Repatriācijas, absorbcijas un diasporas lietu komisijā, Sievietes statusa komisijā, Darba, sociālās apdrošināšanas un veselības aizsardzības lietu komisijā, Finanšu komisijā un Ekonomikas jautājumu komisijā.
Plenārsēdēs notiek debates par valdības politikas un darbības jautājumiem, kā arī likumdošanas aktu apspriešana. Sēdes notiek ivritā, taču Kneseta locekļi var uzstāties arī arābu valodā, jo tā ir Izraēlas otrā valsts valoda; šajā gadījumā tiek nodrošināts sinhronais tulkojums.
Likumprojektus var ierosināt gan atsevišķs Kneseta loceklis, gan parlamentāra grupa, gan valdība kopumā vai ministrs individuālā kārtībā. Ja likumprojektu izvirza ministrijas līmenī, tas tiek nosūtīts uz Tieslietu ministriju juridisko aspektu izskatīšanai, uz Finanšu ministriju, lai izskatītu, vai tas atbilst budžetam, kā arī uz pārējām ministrijām, lai saņemtu kompetentas atsauksmes. Ja šāds likumprojekts saņem atzinīgu novērtējumu visās instancēs, tas tiek nodots galīgajai redakcijai un pieņemšanai Knesetā un valdībā. Atsevišķu Kneseta locekļu izvirzītie individuālie likumprojekti neprasa valdības apstiprinājumu.
Plenārsēdē notiek likumprojekta pirmais lasījums un īsa apspriešana. Tālāk to nosūta uz attiecīgo Kneseta komisiju, lai detalizēti apspriestu un veiktu nepieciešamos labojumus. Pēc tam likumprojekts tiek nodots otrajam lasījumam plenārsēdē un piezīmju izteikšanai no komisijas locekļu puses. Ja Knesets neuzskata par nepieciešamu atkārtoti nodot likumprojektu attiecīgajai komisijai, tiek noteikts trešais lasījums, kura laikā notiek balsošana.
Pamatā Knesetu ievēl uz četriem gadiem, tomēr tas var paziņot par pirmstermiņa pašatlaišanu, kā arī var tikt atlaists ar premjerministra pavēli. Šajā gadījumā tiek noteiktas jaunas vēlēšanas, taču iepriekšējā sasaukuma Knesets saglabā visas savas pilnvaras līdz brīdim, kamēr darbību formāli iesācis jaunais Knesets.