Izraēlas Valsts dibināšanas brīdī pastāvēja jau pilnībā funkcionējoša izglītības sistēma, ko pirms tam uzturēja ebreju kopiena. Mācības notika ivrita, kurš 19. gs. beigās pastāvēja formālā veidā, taču pēc tam tika atdzīvināts arī sarunvalodā.
Neilgi pēc valsts dibināšanas izglītības sistēmai nācās saskarties ar milzīgu izaicinājumu - tai bija jāintegrē liels skaits ieceļotāju bērnu, kas nākuši no vairāk nekā 70 valstīm, turklāt daļa ieradušies kopā ar vecākiem, bet daļa - vieni paši. Līdz ar to Izraēlas valsts sūtība bija kļūt par ebreju tautas mājām. 1950. gadu masveida ieceļošanai lielākoties no pēckara Eiropas un arābu valstīm sekoja milzīga ieceļotāju straume no Ziemeļāfrikas 1960. gados.
1970. gados ieradās diezgan daudz ieceļotāju no bijušās Padomju Savienības, kam vēlāk sekoja mazākas ieceļotāju grupas. Kopš 1990. gadu sākuma uz Izraēlu ir pārcēlušies vairāk nekā miljons ebreju no bijušās Padomju Savienības, turklāt katru gadu klāt nāk vel desmitiem tūkstoši ieceļotāju no šī reģiona. Divos emigrācijas viļņos 1984. gadā un 1991. gadā uz Izraēlu pārvācās gandrīz visa Etiopijas ebreju kopiena. Gadu gaitā daudzi ebreji no Amerikas un citām Rietumu valstīm apmetās uz dzīvi Izraēlā.
Papildus nepieciešamībai pēc lielāka klašu un skolotāju skaita tika izveidoti arī īpaši rīki un metodes, lai palīdzētu skolas vidē integrēt jauniešus ar ļoti atšķirīgu kultūras bagāžu. Jaunpienācēju sagatavošanai paredzētās programmas ietvēra palīdzību kultūras jautājumos un īstermiņa kursus, kuros ieceļotāji tika iepazīstināti ar viņu izcelsmes valstīs neapgūtām tēmām, piemēram ivritu, ebreju vēsturi. Tika izveidoti īpaši kursi to skolotāju izglītošanai, kas mācīja ieceļotāju bērnus, kā arī apmācības kursus ieceļojošajiem skolotājiem, lai viņi varētu strādāt izglītības sistēmā.
Tai pat laikā Izglītības ministrija ir iesaistījusies izglītības standartu pielāgošanā mūsdienu pedagoģijas praksēm, piemēram, dzimumu līdztiesības, skolotāja statusa paaugstināšanai, humanitāro zinātņu programmas, kā arī zinātnes un tehnoloģijas studiju standartu ieviešanai. Šādas pieejas galvenais aspekts ir nodrošināt vienādas izglītības iespējas visiem bērniem un palielināt to skolnieku skaitu, kas sekmīgi nokārto gala eksāmenus.