Straujš iedzīvotāju skaita kāpums, lauksaimniecības un ražošanas vienmērīga paplašināšanās ir izraisījušas vides stāvokļa pasliktināšanos, jo īpaši piekrastes zonā, kuru apdzīvo vairāk nekā puse Izraēlas iedzīvotāju un kurā ir koncentrēta lielākā daļa ražošanas uzņēmumu. Lai cīnītos ar piesārņojumu Vidusjūras un Sarkanās jūras piekrastes zonā, Izraēla ir uzsākusi daudzpusīgu pārbaudes, likumdošanas, īstenošanas, pludmales uzkopšanas un starptautiskās sadarbības programmu, galvenokārt Vidusjūras darba plāna ietvaros.
Ņemot vērā ūdens nepietiekamības un intensīvās attīstības apstākļus, ūdens kvalitātes pasliktināšanās ir ļoti nopietna problēma. Pazemes ūdeņu galvenais piesārņojuma avots ir ķīmiskie minerālmēsli, pesticīdi, jūras ūdens ietekme, kā arī mājsaimniecību un industriālie notekūdeņi. Notekūdeņu attīrīšana ir izvirzīta kā viena no augstākajām prioritātēm, lai pasargātu vidi un sabiedrības veselību no to ietekmes un izveidotu kā papildu ūdens resursu apūdeņošanai. Nesen apstiprinātais ūdens attīrīšanas plāns nosaka sālsūdens un iesāļa ūdens desalināciju, uzlabotu atkātotai izmantošanai paredzētu notekūdeņu attīrīšanu, efektīvu ūdens piegādi un saglabāšanu. Piesārņoto ūdens plūsmu attīrīšanas programma tika uzsākta, lai šo ūdeni pārveidotu par saldūdens resursu, kas ir gan ekoloģisks, gan izmantojams atpūtas nolūkiem. Dzeramā ūdens kvalitāte tiek stingri uzraudzīta.
Gaisa kvalitāti ietekmējošie faktori ir enerģijas ražošana, transports un industriālais sektors - tie visi pēdējo gadu laikā ir kardināli pieauguši. Uzsākot izmantot degvielu ar zemu sēra saturu, ir ievērojami palīdzējusi samazināt sēra dioksīda koncentrāciju. Problēmas risināšanai ir ieviests benzīns bez svina piejaukuma, katalītiskie konvertori un dīzeļdegviela ar zemu sēra saturu. Visu valsti aptveroša monitoringa sistēma nodrošina atjauninātu informāciju par gaisa kvalitāti. Izraēla arī dara visu iespējamo, lai tiktu ievērotas starptautiskās rezolūcijas par ozona slāņa noārdīšanos un klimata izmaiņām.
Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, dzīves līmeņa paaugstināšanās un patēriņš ir izraisījis nopietnu notekūdeņu apjoma palielināšanos, kas pieaug apmēŗam par 4%-5%. Lielākā daļa valsts nelegālās izgāztuves pēdējo gadu laikā ir slēgti un to vietā ir ierīkoti videi droši atkritumu poligoni. Notiek pāreja uz integrētu cieto atkritumu apsaimniekošanu, kas ietvertu apjoma samazināšanu, reciklēšanu, atjaunošanu un sadedzināšanu. Jaunākās reciklēšanas regulas veicina pāreju uz zema atkritumu daudzuma un bezatkritumu tehnoloģijām.
''No šūpuļa līdz kapam'' pieeja bīstamajām vielām ir balstīta uz licensēšanu, normatīviem un uzraudzību visos ražošanas. izmantojuma, izmešanas un apstrādes posmos. Likumu ievērošanai, saskaņošanai ar nacionālo plānu integrētai ārkārtas reaģēšanai uz negadījumiem, kā arī valsts bīstamo atkritumu uzglabāšanai poligonā vajadzētu samazināt iespējamos veselības un vides riskus.
Uz vides aizsardzību attiecināmo likumu ievērošāna un vides izglītība ir galvenās prioritātes, sākot no bērnudārza līdz universitātei. Vides situācijas uzlabošanai aizvien vairāk tiek izmantoti ekonomiskie instrumenti - gan kā finasiālas subsīdijas ražošanai, kas iegulda piesārņojuma ierobežošanā, gan nodokļos saistībā ar piesārņojošām vielām. Atbilstoši ar ilgtspējīgas attīstības principiem tiek ieguldīti centieni resursu saglabāšanā un piesārņojuma novēršanā visos ekonomikas sektoros.