Apmēram 20% pieaugušo Izraēlas iedzīvotāju uz brīvprātības pamata darbojas 278 sabiedriskajās brīvprātīgajās organizācijās, nodrošinot veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus. Šīs organizācijas darbojas gan slimnīcās, gan kā neatliekamās palīdzības papildspēki civilajā aizsardzības vienībā, gan piedalās brīvprātīgo glābēju vienībās; ir grupas, kuras risina tādas pastāvošās sociālās problēmas kā iztika, vardarbība ģimenē, drošība uz ceļiem, vides saglabāšana; citas organizācijas savukārt pievēršas sieviešu, ieceļotāju un patērētāju tiesībām, kā arī karavīru labklājībai.

Dažādas programmas brīvprātīgajiem no ārvalstīm piedāvā iespēju lielākoties uz neilgu laiku uzturēties un darboties Izraēlā. Daudz brīvprātīgo katru vasaru ierodas Izraēlā, lai piedalītos arheoloģiskajos izrakumos, daži strādā kibucos, citi sniedz savu palīdzību sociālo pakalpojumu ietvaros. Daži no jaunajiem brīvprātīgajiem vāciešiem iespēju parūpēties par vecajiem un slimajiem Izraēlas iedzīvotājiem uztver kā vainas izpirkšanu par nacistu pastrādātajiem noziegumiem pret ebreju tautu.

Pašreizējā brīvprātīgo paaudze atšķiras no iepriekšējm paaudzēm. Tā kā lielākā daļa sieviešu strādā, viņām neatliek daudz brīva laika, ko veltīt brīvprātīgo darbam. Taču dzīves ilguma palielināšanās daudziem pensionāriem - gan sievietēm, gan vīriešiem - sniedz daudz brīvu laiku, ko viņi dažkārt izvēlas veltīt tādam jomām kā palīdzība neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā vai darbība vides aizsardzības organizācijās. Universitātes studentu brīvprātīgais darbs lielākoties veltīts bērnu ar attīstības traucējumiem un pusaudžu izglītošanai (par to viņi saņem daļēju stipendiju). Brīvprātīgo darbu Izraēlā koordinē Izraēlas Nacionālā brīvprātīgo padome, kas ir sabiedriska bezpeļņas organizācija, ko finansē premjerministra birojs un kas ir saistīa arī ar starptautiskajām brīvprātīgo organizācijām.

Brīvprātīgo grupu kampaņas, to skaitā regulāras nacionālās ziedojumu vākšanas kampaņas, kas ir ierasta un plašu atbalstu saņemoša iezīme izraēliešu dzīvē.