Augstākā izglītība

Augstākā izglītība

  •    
    Izraēlas augstākās izglītības iestādes, ievērojot akademisko un administratīvo brīvību, ir atvērtas ikvienam, kas atbilst to akadēmiskajiem standartiem.
  • icon_zoom.png
    Higher education Higher education
    Studenti pie Sapīra koledžas, Sderota (Foto GPO / M. Milners)
     

    ​Augstākajai izglītībai ir centrālā loma valsts ekonomiskajā un sociālajā izaugsmē. Gandrīz ceturtdaļu gadsimta pirms valsts dibināšanas, Haifā (1924. g.) tika atvērts Technion - Izraēlas Tehnoloģiju institūts, lai sniegtu izglītību inženieriem un arhitektiem. Savukārt Jeruzalemes Ebreju Universitāte tika dibināta 1925. gadā kā augstākās izglītības cents Izraēlas jauniešiem un lai piesaistītu ebreju studentus un akadēmiķus no ārvalstīm.  

    Kad Izraēla ieguva neatkarību (1948. g.), abās minētajās universitātēs uzņemto studentu kopskaits bija apmēram 1600. 2009. - 2010. gadā valsts augstākās izglītības iestādes apmeklēja 280 000 studenti, no kuriem 38 procenti apmeklēja universitātes, 41 procents tika uzņemts koledžās, bet 21 procents piedalījās neklātienes kursos.

    Saskaņotā akadēmiskā un administratīvā brīvība Izraēlas augstākās izglītības iestādes padara atvērtas ikvienam, kas atbilst akadēmiskajiem standartiem. Jaunie iebraucēji un studenti, kuriem trūkst vajadzīgās kvalifikācijas, var apmeklēt īpašu sagatavošanas programmu, kuru sekmīgi nokārtojot tiek dota iespēja pieteikties uzņemšanai augstākajā izglītības iestādē.

     

     

     
  •  
  • Augstākās izglītības padome

  •  

    ​Augstākās izglītības iestādes darbojas Augstākās izglītības padomes pakļautībā, ko savukārt vada izglītības ministrs. Padomē darbojas akadēmiķi, kopienu pārstāvji un studentu pārstāvji. Tā piešķir akreditāciju, dod atļauju akadēmisko grādu piešķiršanai, konsultē valdību augstākās izglītības attīstības un finansēšanas, kā arī zinātniskās pētniecības jautājumos.

    Plānošanas un stipendiju komiteja, kuras sastāvā darbojas četri dažādu jomu augsta ranga akadēmiķi un divi prominenti cilvēki no uzņēmējdarbības vides vai ražošanas sektoriem, ir starpniekinstitūcija, kas darbojas kā vidutājs starp valsti un augstākās izglītības iestādēm finanšu jautājumos; komiteja iesniedz budžeta piedāvājumus abām pusēm un piešķir apstiprināto budžetu. Valsts naudas līdzekļi nodrošina 70% no augstākās izglītības budžeta, bet 20% tiek iegūti no mācību maksas, bet atlikušie desmit procenti - no dažādiem privātajiem avotiem. Komiteja arī veicina sadarbību starp dažādām iestādēm

    The Planning and Grants Committee, composed of four senior academics from different fields and two public figures from the business or industrial sectors, is the intermediary body between the government and the institutions of higher education regarding financial matters, submitting budget proposals to both bodies and allocating the approved budget. Public funds provide 70 percent of the budget for higher education, 20 percent derives from tuition, and the rest from various private sources. The committee also promotes cooperation among the various institutions.​

  • Students

  •  
    Most Israeli students are over age 21 when they begin their studies, after three years' compulsory military service for men and two years for women. Until the early 1960s, students pursued higher education mainly to acquire knowledge, while in recent years they have been more career-oriented, with larger numbers enrolled in the wide range of professional studies now offered. At present, well over half of Israelis in  the 20-24 age group are enrolled in one of the country's institutions of postsecondary or higher education.

  • Universitātes

  •  
    Weizmann Institute of Science
    No Veizmana zinātniskā institūta arhīva
    Bar-Ilan University
    Bar-Ilana universitāte (Foto: Tūrisma ministrija)

    Technion – Izraēlas Tehnoloģiju institūtu (dibināts Haifā, 1924.g) ir absolvējuši ļoti daudzi valsts inženieri, arhitekti un pilsētplānotāji. Pēdējo desmitgažu laikā klāt nākušas medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes. Technion ir zinātnes un inženierzinātnes pamatpētījumu un praktisko pētījumu centrs, kas veicina valsts industriālo attīstību.

    Jeruzalemes Ebreju Universitātes (dibināta 1925. g.) fakultātes aptver praktiski visas akadēmiskās disciplīnas – no mākslas vēstures līdz zooloģijai – un tajā ir izvietota Izraēlas Nacionālā bibliotēka. Kopš universitātes pirmsākumiem tās zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ikvienā Izraēlas nacionālās attīstības fāzē, turklāt ebreju studiju katedras ierindojās starp daudzpusīgākajām pasaulē.

    Veizmana Zinātnes institūts (dibināts Rehovotā, 1934. g.) iesākumā darbojās ar nosaukumu Sīfa institūts, taču 1949. gadā līdz ar paplašināšanos to nodēvēja Dr. Haima Veizmana, Izraēlas pirmā prezidenta un plaši pazīstama ķīmiķa, vārdā. Šodien tas ir atzīts augstākās izglītības centrs, kurā notiek pētījumi fizikā, ķīmijā, matemātikā un dzīvības zinātnēs. Tā pētnieki ir iesaistīti projektos, kuru mērķis ir paātrināt ražošanas tempu un jaunu, uz zinātni balstītu uzņēmumu dibināšanu. Institūtā ir zinātnes studiju nodaļa, kurā tiek sagatavota mācību programma augstskolām.

    Bar Ilana Universitāte (dibināta Ramatganā, 1955. g) iemieso unikālu integrējošu pieeju, kas apvieno padziļinātas programmas par ebreju mantojumu liberālas ievirzes gaisotnē un plaša spektra disciplīnās, jo īpaši sociālajās zinātnēs. Apvienojot tradīciju ar mūsdienu tehnoloģijām, institūtā mājvietu atradis arī fizikas, medicīniskās ķīmijas, matemātikas, ekonomikas, stratēģisko studiju, attīstības psiholoģijas, muzikoloģijas, Bībeles, Talmuda, Ebreju likumu un vēl citi institūti.

     
    Telavivas Universitāte (dibināta 1956. g.) tika izveidota, apvienojot trīs iestādes, lai arī Telavivai – valsts visblīvāk apdzīvotajam reģionam - būtu sava universitāte. Šodien tā ir Izraēlas vislielākā universitāte, kas piedāvā plaša spektra disciplīnas un īpaši orientējas gan uz pamatpētījumiem, gan lietišķajiem pētījumiem. Universitātē ietilpst arī specializēti institūti, kas orientējas uz stratēģiskajām studijām, veselības aprūpes sistēmas vadību, tehnoloģisko prognozēšanu un enerģētikas studijām.

    Haifas Universitāte (dibināta 1963. g.) darbojas kā augstākās izglītības centrs valsts ziemeļu daļā un tā piedāvā starpdisciplināro studiju iespējas. Starpdepartamentu centri, institūti un kopējais arhitektūras plānojums ir izkārtots, lai atvieglotu šo pieeju. Universitātē ir arī kibuca studijas kā sociāla un ekonomiska vienība, kā arī centrs, kas veltīts ebreju un arābu savstarpējas sapratnes un sadarbības veicināšanai Izraēlā.

     
    Negevas Benguriona Universitāte (dibināta Beerševā, 1967. g.) tika dibināta Dienvidizraēlas iedzīvotāju vajadzībām un šī reģiona sociālās un zinātniskās dzīves attīstībai. Tā ir devusi lielu ieguldījumu neauglīgās zemes izpētē un tās medicīnas skola ir kopienorientētas medicīnas aizsācēja valstī. Universitātes pilsētiņā Sdeboker kibucā atrodas pētījumu centrs Izraēlas pirmā premjerministra Dāvida Ben Guriona dzīves un laika vēsturisko un politisko aspektu pētniecībai.

     
    Atvērtā Universitāte (dibināt 1974. g.), kas veidota pēc britu modeļa, piedāvā izcilu bakalaura studiju līmeņa netradicionālo augstāko izglītību, izmantojot elastīgas metodes, kuras galvenokārt balstītas uz patstāvīgu mācību materiālu apguvi, ko papildina strukturēti uzdevumi un periodiskas konsultācijas ar beigu eksāmeniem.
  • Koledžas

  •  

    ​Reģionālajās koledžās tiek piedāvāti akadēmiskie kursi. Daudzas koledžas darbojas kādas universitāes paspārnē, ļaujot studentiem uzsākt mācības netālu no savas dzīvesvietas un pabeigt tās galvenajā universitāes pilsētiņā.

    Daži specializēti intsitūti nodrošina dažādas mākslas, mūzikas, dejas, modes, aprūpes, rehabilitācijas terapiju, pasniegšanas un sporta disciplīnas. Nedaudzas grādus piešķirošas koledžas piedāvā ļoti pieprasītus mācību priekšmetus - biznesa administrāciju, jurisprudenci, datorzināni, ekonomiku un tamlīdzīgas tēmas. Dažās no koledžām ir iespēja izgūt papildu profesiju, par ko izsniedz diplomus. Jomu loks ir plašs - no tehnoloģijām un lauksaimniecības līdz tirgvedībai un viesnīcu biznesam.