Izraēlas ekonomikas nozares

Nozares

  •   Izraēlas ekonomikas nozares
  •  
    •    
     
    Izraēla mūsdienās ir industriāla valsts, kur lielākā daļa ražošanas, arī daudzas tradicionālās nozares, ir balstītas uz plašu un advancētu pētniecību un izstrādi, kā arī augsto tehnoloģiju procesiem, instrumentiem un iekārtām.
  • icon_zoom.png
    ECONOMY: Sectors of the Israeli Economy ECONOMY: Sectors of the Israeli Economy
    Nāves jūras magnija rūpnīcas (Avots: Israel Chemicals Ltd.)
     
    ​
    Tel Hai industrial park
    Tel Hai industriālais parks (no Tefen industriālā parka arhīva)

    Ražošana

     

    Izraēla mūsdienās ir industriāla valsts, kur lielākā daļa ražošanas, arī daudzas tradicionālās nozares, ir balstītas uz plašu un advancētu pētniecību un izstrādi, kā arī augsto tehnoloģiju procesiem, instrumentiem un iekārtām.

    Mūsdienu dinamiskais un daudzveidīgais industriālais sektors ir attīstījies no mazām darbnīcām, kas sākotnēji izveidotas 19. gadsimta beigās, lai ražotu laukapstrādes tehniku un apstrādātu lauksaimniecības produkciju. Šo darbnīcu sākotnējo pārveidošanos par modernākām rūpnīcām veicināja divi apstākļi — uzņēmēju un pieredzējušu inženieru imigrācija no Vācijas 20. gadsimta 30. gados un pieaugošais pieprasījums pēc rūpniecības precēm Otrā pasaules kara laikā (1939.–1945. gads), kad Sabiedroto spēkiem reģionā bija nepieciešamas dažādas preces, sevišķi apģērbs un konservēta pārtika, un reģionam bija nepieciešama produkcija, ko kara dēļ nebija iespējams importēt no Eiropas.
    Līdz 70. gadiem lielāko daļu valstī saražotās rūpniecības produkcijas nodrošināja tradicionālās nozares, kā pārtikas apstrāde, tekstila un modes industrija, mēbeļu ražošana, lauksaimniecības mēslojuma un pesticīdu ražošana, farmācija, ķīmiskā rūpniecība, gumijas, plastmasas un metāla ražošana. Šajā laikā lielākā daļa resursu bija novirzīti lauksaimniecības attīstībai, pārtikas ražošanai un apstrādei, kā arī infrastruktūras izveidei un daudzo valstī iebraukušo nekvalificēto strādnieku ātrai iekļaušanai darba tirgū.
     
    Nākamajā industrializācijas fāzē galvenā uzmanība tika pievērsta valsts aizsardzībai nepieciešamo ieroču izstrādei un ražošanai. Jauno valsti apdraudošo ieroču embargo dēļ ražošanas attīstība tika paātrināta. Pateicoties plašām investīcijām aviācijā un ieroču rūpniecībā, tika radītas jaunas tehnoloģijas, kas kļuva par pamatu Izraēlas unikālajām augsto tehnoloģiju nozarēm, kā medicīnas iekārtas, elektronika, datoru programmnodrošinājums un aparatūra, telekomunikācijas utt. Pagājušā gadsimta 80. gados izraēlieši, kas strādāja Silīcija ielejā, atgriezās Izraēlā un izveidoja tādu starptautisku uzņēmumu kā Intel, Microsoft, IBM izstrādes centrus. Augsti kvalificētu zinātnieku, inženieru, ekspertu un medicīnas darbinieku imigrācija no bijušās Padomju Savienības 90. gados ļāva Izraēlas rūpniecībai pacelties līdz tās pašreizējam attīstības līmenim un piedāvāt plašu eksporta produkcijas klāstu.
     
    Dabas resursu un izejmateriālu trūkuma dēļ Izraēlas vienīgā priekšrocība ir tās augsti kvalificētais darbaspēks, zinātniskie institūti un izpētes un izstrādes centri. Izraēlas rūpniecība mūsdienās pārsvarā koncentrējas uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, produktu izstrādē balstoties uz pašmāju zinātnieku radošumu un tehnoloģiskajām inovācijām.

     

    Major indicators by economic branch - 2006 


     

     
    Atšķirībā no lielākās daļas attīstīto valstu, kur rūpniecībā nodarbināto skaits 90. gadu sākumā saglabājās nemainīgs vai pat samazinājās, Izraēlā to skaits turpina pieaugt, un pašlaik vairāk nekā 25% rūpniecībā nodarbināto strādā augsto tehnoloģiju ražošanā.

     

     
    Pagājušo divdesmit gadu laikā industriālā produkcija ir veikusi pasaules mēroga lēcienu medicīniskās elektronikas, agrotehnoloģijas, telekomunikāciju, augsta līmeņa ķimikāliju, datoru aparatūras un programmnodrošinājuma, kā arī dimantu griešanas un slīpēšanas jomā. Ražošanas nozarē 2008. gadā bija nodarbināti 384 000 cilvēki, turklāt lielāka proporcija darbinieku ar augstāko izglītību ir tikai ASV un Nīderlandes industriālā darbaspēka vidū. Valstī 2008. gadā bija 11 000 ražotņu, kas kopā izgatavoja produkciju vairāk nekā $58 miljardu vērtībā, un vairāk nekā puse produkcijas tika eksportēta.
     
  •  

  • Augsto tehnoloģiju nozares

  •  
    Vislielākā izaugsme (pēdējo gadu laikā vidēji 8% gadā) ir vērojama augsto tehnoloģiju nozarēs. Šīm nozarēm ir vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks un apjomīgas investīcijas, kā arī sarežģītas ražošanas tehnoloģijas un ievērojamus ieguldījumus izpētē un izstrādē. Izraēla šiem nolūkiem tērē 4,9% IKP, kas ir augstākais rādītājs OECD valstu vidū. Saskaņā ar ANO ekspertu atzinumiem, augsto tehnoloģiju izpētes un izstrādes kvalitātes ziņā Izraēla ierindojas starp 10 augstāk novērtētajām valstīm pasaulē. Šīs nozares attīstību lielā mērā veicina zinātniskās izpētes institūti, kuri veic lielu daļu pamata izpētes un izstrādes, kā arī riska kapitāla piesaistīšana.

     

    Augsto tehnoloģiju nozares ievērojamo izaugsmi var novērtēt, salīdzinot tās īpatsvaru kopējā industriālās produkcijas apjomā: ja 1965. gadā tas bija 37%, tad 1985. gadā tas bija pieaudzis jau līdz 58%, bet 2006. — līdz aptuveni 70%.

     

    Gandrīz 80% augsto tehnoloģiju produkcijas eksportē, turpretī tradicionālākas nozares pārstāvoši zemo tehnoloģiju uzņēmumi eksportē tikai apmēram 40% savas produkcijas. Augsto tehnoloģiju eksports ir palielinājies četrkārt, no $3 miljardiem 1991. gadā sasniedzot $12,3 miljardus 2000. gadā un $29 miljardus 2006. gadā (kam pieskaitāmi arī eksportētie augsto tehnoloģiju pakalpojumi $5,9 miljardu vērtībā). IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, būtiska augsto tehnoloģiju industrijas sastāvdaļa) produkcijas vērtība 2009. gadā bija $19 miljardi. Tā veido 17,3% uzņēmējdarbības nozares IKP, nodarbina 204 000 cilvēku un tās eksporta vērtība ir tuvu pie $16 miljardiem. Vairāk nekā 90% izpētei un izstrādei paredzētā valsts finansējuma ($7 miljardi 2006. gadā) tiek piešķirti augsto tehnoloģiju nozarēm, lielāko daļu līdzekļu novirzot caur kopējiem riska kapitāla fondiem.
     
    Pēdējos gadus valdība saņem labas dividendes no akcijām šādos fondos, un tās ievērojami pārsniedz veiksmīgiem jaunajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu atmaksu. Papildus sešiem iepriekš minētajiem divu valstu fondiem Izraēla ir noslēgusi vienošanās par izpētes un izstrādes projektu kopēju finansēšanu ar ASV, Kanādu, Itāliju, Beļģiju, Austriju, Franciju, Zviedriju, Vāciju, Nīderlandi, Īriju, Portugāli, Spāniju, Honkongu, Indiju, Turciju un Ķīnu.
    Informācijas tehnoloģiju (internets, e-komercija u.c.) laikmets ir izvirzījis Izraēlas ekonomiku, un jo īpaši tās augsto tehnoloģiju industrijas, pasaules jaunāko šīs jomas sasniegumu priekšgalā. Vairākus starptautiski pazīstamus Izraēlas uzņēmumus vairākus miljardus vērtos darījumos ir pārpirkuši pasaules vadošie koncerni. Pateicoties Izraēlas īpašajam inovāciju talantam, kā arī augstas kvalifikācijas darbaspēka pieejamībai, jaunu uzņēmumu skaits ir ārkārtīgi liels. Izraēlas uzņēmumu pieaugošā klātbūtne Volstrītā un Eiropas akciju biržās ir vēl viens apliecinājums cieņai, ar kādu pasaule uzlūko Izraēlas augsto tehnoloģiju nozares.


  • Izraēlas dimantu industrija

  •  
    ​Izraēla ir pasaules galvenais dimantu ražošanas un tirdzniecības centrs. Galvenais iemesls ir tāds, ka Izraēlas dimantu industrija ir tikpat daudzšķautņaina, kā tās dimanti. Izraēlas dimants ir uzticēšanās un uzticamības sinonīms, tie ir ar konfliktiem nesaistīti un īsti.
     
    Izraēlas dimantu industrija turklāt ir pasaules līdere gan inovatīvu tehnoloģiju, gan meistarības ziņā, kas nodrošina vislielāko no neapstrādātiem dimantiem iegūto slīpēto dārgakmeņu proporciju. Plašais vietējo ražotāju piedāvājums, kā arī ar muitas nodokli neapliktu apstrādātu un neapstrādātu dimantu imports nodrošina konkurētspējīgas cenas, Izraēlas Dimantu birža ir lielākais dimantu tirdzniecības centrs pasaulē, kas vienuviet piedāvā visas dimantu pircējiem nepieciešamās operacionālās funkcijas un nodrošina to vajadzības,
     
    2008. gadā dimantu eksporta apjoms sasniedza $9,4 miljardus. Lai gan šo nozari 2009. gadā būtiski būtiski ietekmēja recesija, sākotnējie dati liecina, ka 2010. gadā pasaules pieprasījums atkal pieauga un ka eksporta apjoms sasniedza iepriekšējo gadu līmeni.
     
    Izraēla 2009. gadā lielāko daļu dimantu eksportēja uz ASV; otrs galvenais eksporta galamērķis bija Honkonga. Svarīgi partneri ir arī Beļģija un Šveice.


  • Lauksaimniecība

  •  
    Advanced irrrigation methods
    Modernās irigācijas metodes (Foto: Šajs Ginots)

    Tas, ka par spīti ierobežotajam ūdens un apstrādājamo zemes platību daudzumam Izraēlas lauksaimniecības produkcijas apjoms turpina pieaugt, nav nejaušība. Tas ir rezultāts unikālam Izraēlas fenomenam – pastāvīgai, ciešai sadarbībai starp pētniekiem, zinātniekiem, fermeriem un ar lauksaimniecību saistītajām pakalpojumu un rūpniecības nozarēm. Šīs sadarbības rezultāts ir moderna lauksaimnicība teritorijā, pusi no kuras klāj tuksnesis.  

    Tā kā Izraēlas lauksaimniekiem ir nācies cīnīties ar sarežģītajiem vides apstākļiem, kuros ir ierobežoti ūdens resursi, viņu pieredze ir ļoti noderīģa attīstības valstīm. Izraēlas panākumu atslēga lauksaimniecības nozarē ir zemkopju un zinātnieku neatlaidība un izdomas spējas, pateicoties kurām Izraēlas lauksaimniecību visā pasaulē var minēt kā piemēru zemes patiesajai vērtībai un prasmei to pareizi izmantot. Ciešā sadarbība starp izpēti un izstrādi (R&D) un ražošanu lāva izveidot uz tirgu orientētu lauksaimniecības uzņēmējdarbību, kas eksportē agrotehnoloģiju risinājumus (jo īpaši ūdens izmantošanas jomā) visā pasaulē.  

    Lauksaimniecība Izraēlā ir veiksmes stāsts, ko aizsāk sīva cīņa ar nelabvēlīgajiem vides apstākļiem un centieni gūt maksimālu labumu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un pieticīgajiem ūdens resursiem (to skaitā no modernajām atsāļošanas iekārtām). Kad ebreji 19. gs. sāka atgriezties savā vēsturiskajā tēvzemē, viņi nekavējoties sāka pārveidot neauglīgo tuksnesi par lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Izraēlas pašreizējās lauksaimniecības veiksmes stāsts ir cieši saistīs ar produktīvo sadarbību starp lauksaimniekiem un valsts apmaksātiem pētījumu veicējiem, kuri izstrādā un izmanto modernus paņēmienus visās lauksaimniecības jomās, kā arī modernizē tehnoloģisko bāzi un izstrādā jaunas irigācijas tehnikas.

    Kopš Izraēlas neatkarības pasludināšanas 1948. gadā kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība ir palielinājusies 2,6 reizes - līdz gandrīz pusmiljonam hektāru. Apūdeņojamā zemes platība laikā līdz 1980. gadu vidum palielinājās 8 reizes - līdz gandrīz 0,3 miljoniem hektāru, tomēr, samazinoties ūdens resursiem un strauji attīstoties urbanizācijas procesam, apūdeņojamā platība tagad ir nedaudz vairāk par 2 miljoniem hektāru. Iepriekšējā gadsimta laikā lauksaimniecības apmetņu skaits ir palielinājies no 400 līdz 750, taču tajos dzīvojošo cilvēku skaits ir samazinājies no 12 līdz 5 procentiem.

    Šodien lielākā daļa Izraēlas pārtikas produktu ir pašmāju ražojums, savukārt pārējais tiek eksportēts no citām valstīm (galvenokārt graudaugi, eļļas augi, gaļa, kafija, kakao un cukurs). Vietējie lauksaimnieki nodrošina piena un mājputnu gaļas produktus, kā arī augļus un dārzeņus (siltākajās valsts daļās audzētajiem dārzeņiem ir īpašas priekšrocības Eiropas tirgū to agrās ražas dēļ). Ziemas mēnešos Izraēla ir Eiropas siltumnīca - tā eksportē melones, tomātus, gurķus, papriku, zemenes, kivi, mango, avokado, plašu citrusaugļu klāstu, garo kātu rozes un neļķes.

  • Būvniecība

  •  
    Valsts pastāvēšanas pirmajos gados dzīvojamo ēku celtniecība veidoja 84% kopējā būvniecības apjoma. Vēlāk, pieaugot infrastruktūras būvniecības apjomiem, tā svārstījās 70–75% robežās līdz 1991. gadam, kad saistībā ar jauno imigrācijas vilni dzīvojamo ēku būvniecības sektors atkal pieauga līdz 86%. Līdz ar to 1991. gadā arī strauji pieauga būvniecības sektors, un jauniesāktu daudzdzīvokļu māju projektu skaits šajā gadā sasniedza rekordaugstu līmeni — 83 500 dzīvokļu. Vēlāk līdz 2004. gadam šis rādītājs pakāpeniski nokritās līdz 29 000 jauniem dzīvokļiem gadā. Rekordliels skaits dzīvokļu — 70 1000 — tika pabeigti 1992. gadā, bet 2005. gadā šis rādītājs bija nokrities līdz 31 700. Būvniecība kādreiz tika uzskatīta par vienu no galvenajām ekonomikas nozarēm un par ekonomiskās aktivitātes barometru, taču, lai gan 1950. gadā būvniecības produkcija veidoja 30% IKP, 2006. gadā tās apjoms bija tikai 5% IKP.
     
    Lai gan sākotnēji gandrīz visi būvniecības projekti bija valdības iniciatīvas un investīciju rezultāts, laikā no 1958. līdz 1989. gadam valsts dalība būvniecībā pamazām nokritās no 67% līdz 16%. Pagājušā gadsimta 90. gados, kad privātais sektors nespēja apmierināt simtiem tūkstošu imigrantu radīto pēkšņo un strauji augošo pieprasījumu, valsts pasūtījumu apjoms īslaicīgi atkal pieauga. Pēdējo gadu laikā uz vispārējo dzīves līmeņa celšanos (kā arī uz ārzemnieku pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma Izraēlā), šķiet, norāda strauji pieaugošais pieprasījums pēc visdārgākās klases dzīvokļiem, sevišķi tādu pilsētu kā Telaviva un Jeruzaleme populārākajos rajonos.
     

     

    Izraēlas uzņēmumi ir starp pasaules līderiem ēku metāla konstrukciju, rūpnieciski izgatavotu elementu un sastāvdaļu, piemēram, durvju, logu, santehnikas, ūdensapgādes un kanalizācijas komponenšu, aprīkojuma, furnitūras u.tml., projektēšanā un ražošanā. Šīs preces tiek sekmīgi tirgotas visā pasaulē un ir sastopamas lielākajos būvlaukumos uz visiem kontinentiem.

     


  • Transports un sakari

  •  
    Transporta un sakaru nozares nozīmība ievērojami pārsniedz tās nelielo lomu valsts ekonomikas statistikā, jo šī ir infrastruktūras nozare, kas apkalpo visas pārējās ekonomikas nozares, kā arī mājsaimniecības. Tā drīzāk pieder pie pakalpojumu nevis ražošanas nozarēm, un, tāpat kā visās mūsdienīgās valstīs, tā pieaug ātrāk nekā ražošanas nozares. Pēdējos gados, pateicoties vienlaicīgai tūrisma jomas attīstībai, ir novērojams būtisks pieaugums šī sektora aviācijas nozarē, savukārt sakaru nozares izaugsme ir ātrāka nekā jebkad.
     
    Transports un sakari 2006. gadā veidoja 7% IKP un aptuveni 8% kopējā preču un pakalpojumu eksporta, kā arī nodarbināja 5% valsts darbaspēka. 36% šīs nozares produkcijas rodas no sauszemes transporta, 20% no kuģniecības un aviācijas, 39% no sakaru pakalpojumiem, un pārējais no dažādiem citiem pakalpojumiem.
     
    Kopš 50. gadiem tirdzniecības flotes kopējā bruto tonnāža ir pieaugusi vairāk nekā desmit reižu, savukārt aviopasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz vairāk nekā 100 reizes. Minētajā periodā ir arī dubultojies kopējais ceļu garums, autobusu skaits ir vairāk nekā trīskāršojies, bet kravas automašīnu skaits ir palielinājies desmitkārt.


  • Tūrisms

  •  
    Jerusalem: Jazz band in Nahalat Shiv'a (Photo: Ministry of Tourism)
    Jeruzaleme: džeza grupa Nahalatšivā (Foto: Tūrisma ministrija)

     

    Tūristus piesaista Izraēlas ģeogrāfiskā daudzveidība, tās arheoloģiskie un reliģiskie pieminekļi, gandrīz vienmēr saulainās dienas un modernie kūrorti Vidusjūras, Kinereta ezera (Galilejas jūras), Sarkanās jūras un Nāves jūras krastos.
     
    Visvairāk tūristu — 2,41 miljons — valsti apmeklēja 2000. gadā (salīdzinājumam: 1950. gadā valsti apmeklēja 33 000 tūristi, 1960. gadā — 118 000, 1970. gadā — 441 000, 1980. gadā — 1,18 miljoni, bet 1990. gadā — 1,34 miljoni). Šis rekords tika pārsniegts 2008. gadā, kad Izraēla uzņēma vairāk nekā 3 miljonus tūristu.
    Tūristu skaits turpina pieaugt. Izraēlu 2010. gada pirmajā pusē apmeklēja 1,6 miljoni tūristu, kas ir par 39% vairāk nekā attiecīgajā iepriekšējā gada periodā un par 10% vairāk nekā 2008. gadā. Amerikāņi veido 21% kopējā Izraēlas tūristu skaita, bet Krievijas pilsoņi — 15%. Lielākā daļa pārējo tūristu ir no dažādām Eiropas valstīm.
     
    Tūrisms 2006. gadā nodrošināja peļņu ārzemju valūtās $2,28 miljardu apmērā, kas ir pielīdzināms 5% kopējo eksporta ienākumu un 16,8% pakalpojumu eksporta ienākumu. 2010. gada pirmajā pusē ar ienākošajiem tūristiem valstī ieplūda $1,55 miljardi.
     
    Lai gan šī nozare veido mazāk nekā 3% IKP, tās pievienotā vērtība ārzemju valūtā ir 85% (kas to padara par pievienotās vērtības līderi valsts eksporta nozaru vidū) un tā nodarbina aptuveni 80 000 cilvēku. Tūrismam ir milzīgs izmantojamais potenciāls, un šai nozarei ir svarīga loma Izraēlas ekonomiskās izaugsmes plānos.