Deja

Deja

  •    
    ​​Deja kā mākslas forma Izraēlā izveidojās divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados, un to veicināja no Eiropas kultūras centriem nesen atbraukušie dejas skolotāji un entuziasti.
  • icon_zoom.png
    CULTURE: Dance CULTURE: Dance
    Foto no Kibuca mūsdienu deju kompānijas arhīva
     
    Kibbutz Contemporary Dance Company
    Foto no Kibuca mūsdienu deju kompānijas arhīva

    Jau kopš senseniem laikiem deja ebreju tautai ir bijis veids kā paust gan prieku, gan bēdas. Deja ir nozīmīgs elements gan reliģiskajās, gan kopienas, gan ģimenes svinībās un svētkos. Mūsdienu deja Izraēlā ir attīstījusies divos virzienos. Viens no tiem ir tautas deju žanrs, bet otrs,- modernā, makslinieciskā deja. Deja kā patstāvīga mākslas forma attīstījas 20-os gados, un tai bija Eiropas deju skolas pamati. Pēc valsts dibināšanas deja attīstījas augstā profesionālā līmenī. Valstī saka darboties daudzi ansambļi, kas atšķīrās ar žanra orientāciju un stilu. Pašlaik valstī darbojas virkne deju grupu, bet šeit pieminēsim  lielākās deju kompānijas, kuras pārsvarā ir lokalizētas Telavivā un piedāvā dažādus deju uzvedumus gan valsts mērogā, gan ārpus tās.

     

    Izraēlas Baleta grupu izveidoja uz klasiskās deju studijas bāzes, kuru 1967. – 1968. gadā dibināja Berta Jampolski un Hilels Markmans. Šī ir vienīgā profesionālā klasiskā baleta kompānija valstī un tās repertuārā ir gan baleta klasika, gan neo-klasika, gan arī modernie deju uzvedumi.

    Kibucu mūsdienu dejas kompānija (KCDC) ir dibināta 1970. gadā uz Reģionālās Rietumgalilejas deju grupas bāzes. Kompānija darbojas Ga’atona kibucā, kas atrodas Galilejā. Šaja grupā ir sapulcēti dejotāji no dažādiem kibuciem. Tās dibinātāja un vadītāja ir Judīte Arnona. Šodien KCDC asociējas un to vada tās mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs Rami Bīrs.

    Batševas Deju kompāniju 1964. gadā dibināja baronese Batševa de Rotšīlda un Marta Grahama. Šī deju grupa izceļas ar savdabīgu, avangardisku repertuāru, kas tālu pārsniedz klasiskās dejas robežas. Pietuvojoties piecdesmitajam gadu desmitam šī deju kompānija, iespējams, ir vispazīstamākā Izraēlas kultūras nesēja pasaulē 65 dalībnieku sastāvā, kur ietilpst gan māsklinieki, gan tehiniskie darbinieki. Šobrīd Batševas Deju kompābijas mākslinieciskais vadītājs if Ohads Nahārins.

    Kol-Dmama (Skaņa – Klusums) ir unikāla deju kompānija, kurā darbojas arī nedzirdīgie dejotāji. Šo grupu 1978. gadā dibināja Moše Efrati. Iestudējot dejas viņš izmanto metodi ar kuras palīdzību vibrācijas tiek noraidītas no dejotāja uz dejotāju, tāda veidā dodot iespēju nedzirdīgajiem piedalīties uzvedumos. Grupa ir piedalījusies starptautiskajos festivālos un ir guvusi pasaules līmeņa atzinību.

    Bat-Dor Deju kompāniju 1968. gadā arī dibināja baronese Batševa de Rotšīlda kopā ar Žaneti Ordmanu, kas ir grupas mākslinieciskā direktore. Deju grupā ir 20 dalībnieki. Deju kolektīvs uzved pasaules pazīstamāko un labāko horeogrāfu darbus. Šai kompānijai ir piesaistītas dejus skolas Telavivā un Beerševā. 

    Vertigo duetu 1992. gadā nodibināja divi dejotāji, Noa Vertheims un Adi Ša’ala. Dejotāji ir snieguši daudzus vieskoncertus un guvuši starptautisku atzinību. Pārsvarā „Vertigo” repertuārā ir Vertheima horeogrāfijas uzvedumi. Vertigo deju skolu nodibināja vēlāk, 1997. gadā un tā atrodas Jeruzalemē. Šajā skolā var apgūt klasiskā baleta pamatus, modernās dejas un improvizācijas mākslu.

    Inbal Pinto Deju teātris ir Izraēlā vecākā profesionālā deju grupa, kuru dibināja horeogrāfe Sāra Levi-Tanai . Šīs deju grupas repertuarā pārsvarā ir uzvedumi, kas, galvenokārt, pievēršas Bībeliskajām tēmām, kuras tiek paustas saskaņā ar Jemenas un citu Austrumu ebreju kopienu dejas, mūzikas un dzejas tradīcijām. Inbala Pinto ir viena no starptautiskās dejas uzlecošajām zvaigznēm. Kopā ar Avšalomu Pollaku viņi ir radījuši vairākas dejas, piemēram, pasaules slaveno darbu "Austere", kas Izraēlā un citās valstīs ir uzvesta simtiem reižu. 

     

    Izraēlas modernās dejas skatuvi papildina arī mazākas deju grupas un neatkarīgie horeogrāfi, kuru darbus dejas mīļotāji ir augstu novērtējuši visā pasaulē. Šeit būtu jāmin Jasmīnu Goderi, kura 2001. gadā Ņujorkā ieguva "New York Dance and Performance Award (Bessie)" apbalvojumu, kā arī daudzus citus apbalvojumus Izraēlā. Viņas dejas valoda ir balstīta uz sievišķo formu, un viņas darbs "Divas rotaļīgas rozā" ir uzvests visā pasaulē. Vēl starp uzlecošajām zvaigznēm būtu minams Emanuels Gats un Renana Raza

    Suzanne Dellal Centrs. Tas ir galvenais modernās dejas centrs Izraēlā. Šajā centrā (Telaviva) atrodas Izraēlas dejas „biblioteka” un Izraēlas dejas arhīvs. Centrs nodarbojas ne tikai ar dejas studijām un izpēti, bet arī izdod grāmatas un periodiku par deju. Apmācību piedāvā Rubīna Mūzikas un dejas akadēmijas fakultātes Jeruzalemē un Telavivā, Bat-Dor studijas Telavivā un Beerševā, Thelma Yellin skola Givatajimā un vēl citas deju skolas un meistarklases visā valstī.

    Suzanne Dellal Center for Dance, Neve Tzedek
    Suzanne Dellal centrs, Neve Tzedek (Foto: D. Rozens)

    Izraēlas ieguldījums kustības izglītībā ietver Mošes Feldenkreisa metodes, kuras izmanto visā pasaulē, un Eškola Vačmana kustību nošu raksta sistēmu, kas ir viena no trīs pazīstamākajām nošu raksta sistēmām, pēc kurās šifrē deju un kustību.

     

     
  •  
  • Tautas dejas

  •  
    Dance festival at Kibbutz Dalia, 1958
    Deju festivāls kibucā Dalia, 1958. g.

    Izraēlas tautas dejas radās, saplūstot ebreju un neebreju tautas dejām no dažādām pasaules valstīm. Citās valstīs tautas dejas iemieso senas lauku tradīcijas, Izraēlā tās ir pastāvīgi attīstībā esoša mākslas forma, kura aizsākusies 1940. gados un ir balstīta uz vēsturiskajiem un mūsdienu avotiem, kā arī bibliskajām asociācijām un mūsdienas deju stiliem. 

    Pirmie ieceļotāji Izraēlā sev līdzi atveda arī tautas dejas, kuras tika pielāgotas jaunajai videi. Teiksim, rumāņu deja hora atainoja jauno dzīvi, kas tiek veidota Izraēlas valstī: noslēgtā apļa forma sniedza vienlīdzīgu statusu visiem tās dalībniekiem, un vienkāršās kustības ļāva ikvienam piedalīties, kurpretim savienotās rokas simbolizeja jauno ideoloģiju.

     

    Tas turpinājās ar plašu tautas masu aizraušanos ar deju, kā rezultātā radās daudzpusīgs tautas deju žanrs, kur dejas tika veidotas, izmantojot populāras izraēliešu dziesmas apvienojumā ar dažādiem etniskajiem motīviem. Izraēlas tautas dejās var gan ieraudzīt arābu līnijdejas dabke, kas tiek dejota kāzās un citos godos, elementus, gan sajust Ziemeļamerikas džeza un Latīņamerikas ugunīgos ritmus un Vidusjūras valstīm raksturīgās modulācijas.
     
    Tautas deja dzīvo gan dejotājos individuāli, gan lielos priekšnesumos. Sabiedrības entuziasms dejot tautas dejas noveda pie nepieciešamības pēc profesionāļiem šajā jomā. Šis žanrs ir tik populārs, ka tūkstošiem cilvēku, kas vēlas atpūsties aktīvi, iesaistās deju nodarbībās. Kopš 1988. gada, trīs dienu garumā Karmielā notiek Starptautisks tautas deju festivāls. Karmiela ir pilsēta centrālajā Galilejā,  kas ik gadu uz festivālu pulcē dejotājus kā no Izraēlas, tā no visas pasaules.
     
    Paralēli Izraēlas tautas dejai, gan kā tās iedvesmas avots, gan kā atsevišķs apakšžanrs, pastāv arī  dažādu etnisko grupu tradicionālās dejas. Tas atspoguļo gan „trimdinieku atgriešanos senču zemē”, gan Izraēlas sabiedrības daudzveidīgo kopienu. Etnisko deju tradīcijas glabā virkne deju kolektīvu, kas skatītājus priecē ar dejām, kuru saknes meklējamas  Jemenā, Kurdistānā, Ziemeļāfrikā, Indijā, Gruzijā, Uzbekistānā, Etiopijā, u.c. Tāpat etnisko deju ansambļu repertuārā ir tradicionālās arābu, drūzu un čerkesu dejas.