Daba

Daba

  •    
    Izraēlai ir bagātīga, daudzveidīga flora un fauna, ko daļēji nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis: atrašanās trīs kontinentu krustpunktā. 
  • icon_zoom.png
    THE LAND: Nature THE LAND: Nature
    Savvaļas ziedi (Foto: S. Lederhendlers)
     
    Cyclamen
    Ciklamena (Foto: GPO / A. Ohajons)
    Gilboa iris
    Gilboa īriss (Foto: S. Lederhendlers)
    Lupine
    Lupīne (Foto: S. Lederhendlers)

    Flora un Fauna

    Izraēlai ir bagātīga, daudzveidīga flora un fauna, ko daļēji nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis: atrašanās trīs kontinentu krustpunktā. Ir konstatēti apmēram 1600 augu veidi - sakot no Alpu sugām ziemeļu kalnu nogāzēs līdz Sahāras sugām Aravas tuksnesī, Izraēlas dienvidu daļā. Izraēlas ziemeļu daļa ir tālākais punkts, kurā sastopami tādi augi kā papirusa niedres, savukārt dienvidu daļā - koši sarkanā koraļļu peonija. 

    Dabīgie meži, kuros lielākoties aug Palestīnas ozoli, klāj daļu Galilejas, Karmela kalna grēdu un citus paugurainus apgabalus. Pavasarī krāsas paletē dominē klinšu rozes un Calicotome spinosa sārtās, baltās un dzeltenās krāsas.

    Sausserdis ir apvijies gan ap un pāri krūmiem un lielie platānas koki nodrošina ēnu saldūdens straumēm Galilejā. Negeva augstienēs masīvie Atlantijas pistācijas koki vareni izceļas un kontrastē ar sausajām ielejām, bet dateļpalmas aug jebkur, kur vien ir pietiekams daudzums pazemes ūdeņu.

    Daudziem kultivētajiem ziediem, piemēram, īrisam, baltajai lilijai, tulpei un hiacintei ir savvaļas ziedu radinieki Izraēlā. Drīz pēc pirmajiem lietiem oktrobra un novembra mēnesī valsti pārklāj zaļš paklājs, kas pazūd līdz ar sausās vasaras sezonas atgriešanos. Sārtā un baltā ciklamena, kā arī sarkanā, baltā un purpura anemone zied no decembra līdz martam, kurām seko zilā lupīne un dzeltenā margrietiņa. Daudzi tādi vietējie augi kā krokuss un jūras sīpols ir daudzgadīgi augi un barības vielas uzkrāj sīpolos vai gumā, un ziedēšanas periods tiem ir vasaras nogale. Pāri laukiem lidinās visdažādāko nokrāsu un rakstu izrotāti tauriņi, kopā ņemot ap 135 paveidu.

     


    Ibex
    Kalnu āzis (Foto: MFA)

    Izraēlā var novērot vairāk nekā 500 dažādu putnu sugu. Dažas no tām, kā, piemēram, dārzu bulbulis, valstī uzturās pastāvīgi, bet citi, piemēram, lauči un mājas strazdi, ziemas pavada, medījot iztiku Izraēlas zivju dīķos un lauksaimniecības zemēs.

    Miljoniem putnu divreiz gadā migrē pāri valstij, nodrošinot lieliskas iespējas putnu vērošanai. Medus klijāni, pelikāni un citi gan lieli, gan mazi gājputni rotā marta un oktobra debesis. Dažas plēsējputnu sugas, to skaitā ērgļi, piekūni un vanagi, kā arī sīkie dziedātājputni, piemēram, dārza ķauķi un zeltgalvītis, ligzdo Izraēlā.

    Kalnos ganās graciozās kalnu gazeles; mežainākos apvidos dzīvo lapsas, niedrāju kaķi un citi zīdītāji. Nūbijas kalnu āzis, izslējis savus karaliskos ragus pār tuksneša klintīm, hameleoni, čūskas un agāmas ir tikai dažas no 100 reptiļu sugām, kas jau izsenis dzīvo šajā valstī.

     

     

     

     

    Hiking in the Negev desert
    Pārgājiens Negeva tuksnesī (Foto: S. Lederhendlers)

    Dabas aizsardzība

    Cenšoties saglabāt dabisko vidi, Izraēlā ir ieviesti stingri likumi attiecībā uz dabas un savvaļas aizsardzību, kas neatļauj noplūkt pat pašu vienkāršāko ceļa malā augošo pļavas puķi. Izraēlas Dabas un parku pārvaldes (IDPP) pārziņā ir dabas aizsardzības jautājumi, tostarp ainavas un dabiskās vides saglabāšana. IDPP uzraudzībā atrodas vairāk nekā 150 dabas rezervāti un 65 nacionālie dabas parki, aizņemot apmēram 1000 kvadrātkilometrus. Aptuveni 20 rezervāti ir pieejami arī plašākai publikai un tajos iekārtotie apmeklētāju centri, ceļi, pārgājienu trases katru gadu piesaista vairāk nekā divus miljonus apmeklētāju. Viens no Izraēlas svarīgākajiem reģioniem - Karmela kalna reģions - UNESCO ''Cilvēks un biosfēra'' programmas ietvaros tika pasludināts par biosfēras rezervātu.

     Simtiem augu un dzīvnieku, to skaitā ozoli, palmas, gazeles, kalnu āži, leoparti un plēsējputni ir ierakstīti aizsargājamo dzīvnieku un augu sarakstā, un, lai nodrošinātu apdraudēto sugu izdzīvošanu, tiek veiktas īpašas glābšanas operācijas. Ir izveidotas barotavas vilkiem, hiēnām un lapsām, kā arī drošas ligzdošanas vietas putniem. Vidusjūras krastā regulāri tiek savāktas jūras bruņurupuču olas, no kurām inkubatoros izšķīlušies mazuļi tiek nogādāti atpakaļ jūrā. Valsti katru gadu šķērso vairāk nekā 500 gājputnu, tādēļ Izraēla ir kļuvusi par starptautiski atzītu putnu vērošanas, kā arī starptautiskās izpētes un sadarbības centru.

    Rūpīga putnu migrācijas ceļu uzraudzība ļauj izvairīties no putnu sadursmes ar gaisa kuģiem. Izraēlas interneta vietne (http://www.birds.org.il) ''Gājputni nepazīst robežu'' ir platforma, kas apvieno bērnus visā pasaulē kopējā izglītības un izpētes projektā.

    Izraēla iegulda daudz pūļu un resursu floras un faunas, kas pastāvējusi jau kopš bibliskajiem laikiem un kas vēlāk vai nu pazuduši no reģiona vai atradās uz izmiršanas sliekšņa, aizsargāšanā un saglabāšanā.

    Ainavas rezervāts Neot Kedumim, kas atrodas valsts vidienē, orientējas uz Bībelē pieminēto esošo augu apkopošanu un saglabāšanu, izveidojot plašus dārzus ar floru, kas senos laikos bijusi raksturīga dažādās Izraēlas daļās. ''Hai Bar'' savvaļas projekti Aravā un Karmela reģionā tika izveidoti, lai atkārtoti ieviestu dzīvnieku sugas, kuras kādreiz klejoja pa šīs zemes kalniem un tuksnešiem. Šobrīd tajā tiek audzēti strausi, Persijas rūsganais briedis, orikss, Āzijas savvaļas ēzelis un Somālijas savvaļas ēzelis.

    Sabiedrības apziņu par dabas aizsardzības nepieciešamību veicina gan skolas, gan ekskursijas gida pavadībā, gan publikācijas un informatīvas kampaņas. Valsts lielākā vides aizsardzības organizācija Izraēlas Dabas aizsardzības biedrība ir vadījusi desmitiem kampaņu, kas vērstas pret ekosistēmu un ainavu iznīcināšanu nesaprātīgas izstrādes rezultātā. Tā ir izveidojusi izglītības programmu, kas iekļauj 10 lauku skolas, 4 putnu vērošanas centrus, 5 pilsētas dabas centrus un 10 vietējās filiāles.    

     

    Keren Kayemet - Ebreju nacionālais fonds (ENF) tika dibinās 1901. gadā, lai iepriktu zemi ebreju lauksaimnieku kopienām, kā arī lai īstenotu izstrādes, lauksaimniecības zemju apgūšanas un apmežošanas projektus Izraēlā. Līdz brīdim, kad Izraēla atguva neatkarību (1948. g.), ENF, kas saņēma naudas ziedojumus no ebrejiem visā pasaulē, bija iegādājies 240 000 akrus zemes, kuras lielākā daļa gadsimtiem bija atstāta novārtā, un iestādīja 4,5 miljonus koku uz valsts klinšainajiem apgabaliem.

    Sodien 200 miljoni koku mežos un mežainēs klāj apmēram 300 000 akrus, nodrošinot izraēliešiem plašas iespejas atpūsties brīvā dabā. ENF turpina apmežošanu un mežu uzturēšanu, turklāt veido arī parkus un atpūtas vietas, satagavo infrastruktūru jaunām kopienām, veic dažādus projektus saistībā ar lietusūdens uzkrāšānu un izmantošanu, kā arī darbojas kā partneris vides saglabāšanas aktivitātēs visā valstī.

     


     
  •