Pamata un vidējā izglītība

Pamata un vidējā izglītība

  •  
    •    
    Izraēlas sabiedrības multikulturālisms ir pielāgots izglītības sistēmai. ​​
  • icon_zoom.png
    Education - Primary and secondary Education - Primary and secondary
    Privātā ultraortodoksālā skola (Foto: GPO / A. Ben Gershom)
     
  •  

  • Skolu sistēma

  •  

    Arab school (Courtesy of the Jerusalem Foundation/S. Sabella)
    Arābu skola (Foto: Jerusalem Foundation/S. Sabella)

     

    Skolas apmeklējums ir obligāts un bez maksas no 6 līdz 18 gadu vecumam. Formālā izglītība sākas sākumskolā (1.-6. klase) un turpinās ar pamatskolu (7. - 9. klase) un visbeidzot vidusskolu (10. - 12. klase). Aptuveni deviņi procenti sākumskolas absolventu turpina mācības internātskolās.

    Izraēlas sabiedrības multikulturālisms ir pielāgots izglītības sistēmai. Līdz ar to skolas ir iedalāmas četrās grupās: valsts skolas, kuras apmeklē lielākā daļa skolēnu; valsts reliģiskās skolas, kurās uzsvars tiek likts uz judaistikas studijām, tradīcijām un reliģisko rituālu ievērošanu; arābu un drūzu skolas, kur mācības notiek arābu valodā un īpaši pievēršas arābu un drūzu vēsturei, reliģijai un kultūrai; privātās skolas, kas darbojas dažādu reliģisku un starptautisku iestāžu paspārnē.

     

     
    Pēdējo gadu laika saistībā ar vecāku raizēm par savu bērnu izglītības ievirzi ir tikušas dibināas dažas jaunas skolas, kurās atspoguļojas vecāku un izglītības darbinieku veidotu specifisku grupu filozofija un uzskati.

     

    ​

  • Mācību plāns

  •  

    Lielākā daļa stundu skolā ir veltīta obligātajiem akadēmiskajiem priekšmetiem. Kaut arī mācību viela visā sistēmā ir vienota, katra skola var izvēlēties gan galveno specializāciju, gan mācību materiālus, ko nodrošina Izglītības ministrija, lai to pēc iespējas labāk pielāgotu mācībspēku un skolnieku vajadzībām.

    ​Lai paplašinātu skolnieku sapratni par sabiedrību, kurā tie dzīvo, katru gadu tiek izvelēts nacionālas nozīmes temats, ko visi apgūst padziļināti. Starp izvēlētajām tēmām minamas šādas: demokrātiskās vērtības, ivrits, imigrācija, Jeruzaleme, miers un ražošana.

  • Vidējā izglītība 

  •  
    ​
    Intermediate School technology class (Photo: GPO / A. Ohayon)
    Tehnoloģiju stunda pamatskolā (Foto: GPO / A. Ohayon)

     

    Lielākā daļa vidusskolu piedāvā akadēmiskos mācību priekšmetus zinātnē un humanitārajās zinātnēs, kuros tiek izsniegts eksāmenu sertifikāts, kas ļauj iestāties augstskolā. Dažas vidusskolas piedāvā īpašu mācību programmu, pēc kuras pabeigšanas arī tiek izsniegts eksāmenu sertifikāts un/vai arodizglītības diploms.

    Tehniskās skolas apmāca tehniķus un praktiskos inženierus trijos līmeņos: sagatavo augstākajai izglītībai, sagatavo arodizglītībai un nodrošina praktiskas iemaņas un prasmes. Lauksaimniecības skolas parasti atrodas dzīvojamajos kompleksos un nodrošina pamatstudijas ar agronomiju saistītos priekšmetos.

     

    Militārās sagatavošanas skolas apmāca karjeras personālu un tehniķus specifiskās jomās, kas pieprasītas Izraēlas Aizsardzības spēkos.

     

    Ješiva augstskolas, kas galvenokārt ir internātskolas, piedāvā dalītu izglītības modeli zēniem un meitenēm, kas papildināts ar sekulāriem mācību priekšmetiem un intensīvam reliģiskajām studijām, kas veicina reliģisko tradīciju praktizēšanu un ebreju dzīvesveida ievērošanu.

    Visaptverošās skolas piedāvā apgūt dažādus arodus, sākot no grāmatvedības līdz mehānikai, elektronikai, viesnīcu biznesam, grafiskajam dizainam un vēl daudziem citiem.

     

     
     

     

    Percentage of Matriculation Examinees in 17-Year-Old Population 


    Jaunieši, kas apmeklē kādu no augstākminētajām skolām, ir pakļauti Arodprakses likumam, kura noteikts, ka skolniekam ir jāapgūst arods akreditētā arodskolā. Arodprakses programmas nodrošina Rūpniecības, tirdzniecības un darba ministrija tajās skolās, kas ir saistītas ar arodprakses vietām. Šīs programmas ilgst trīs līdz četrus gadus un divus gadus mācības notiek klasē, bet atlikušo vienu vai divus gadus studenti trīs dienas nedēļā apgūst priekšmetus klasē, bet pārējās dienas darbojas savā izvēlētajā arodā prakses vietā. Arodskolas piedāvā visdažādākā veida arodus: no friziera un pavāra līdz mehānikas un kokapstrādes speciālistam.

     

     

     

     

     

  • Administrācija un struktūra

  •  

    Izglītības ministrija ir atbildīga par mācību programmu, izglītības standartiem, mācībspēku uzraudzību un skolu ēku celtniecību. Pašvaldībam ir uzticēta skolu uzturēšana, iekārtu un materialu nodrošināšana. Mācībspēki bērnudārzos un sākumskolās ir ministrijas darbinieki, savukārt tālāko klašu skolotājus darbā pieņem pašvaldības, kas saņem finansējumu no ministrijas atbilstoši skolēnu skaitam. Valsts un pašvaldību iestādes sedz 80 procentus izglītības izmaksu, bet pārējais finansējums tiek iegūts no citiem avotiem.

    Izglītības televīzija (ETV), ir Izglītības ministrijas struktūrvienība. Tā veido un pārraida ar izglītību saistītas programmas, kuras izmanto stundās un izglītības programmās visā valstī. Turklāt ETV sadarbojas ar izglītības profesionāļiem universitātes un skolotāju semināros, lai izveidotu jaunas mācīšanas metodes.

    ETV atbalsta mūžizglītību, līdz ar to tā translē programmas, kas paredzētas visa vecuma cilvekiem - sākot no sākumskolas, izklaidējoša rakstura programmām jauniešiem līdz izglītojošiem kursiem pieaugušajiem, kā arī visiem paredzētas ziņu programmas. ​

  • Izglītība īpašām vajadzībām

  •  

    Apdāvināti bērni, kuri par 3% pārsniedz vispārējo klases zināšanu līmeni un ir nokārtojuši kvalifikācijas testus, piedalās zināšanu paplašināšanas programmās, kas var būt gan pilna laika īpaša skola, gan ārpusklases nodarbības. ​Apdāvināto bērnu klasi raksturo skolnieku līmenis un studiju saturs, kurā uzsvars tiek likts ne tikai uz zināšanu apguvi un sapratnes veicināšanu, bet arī uz jaunapgūtās vielas izmantošanu citās disciplīnās. Šajās programmās bērni mācās izpēti un jauno vielu apgūst patstāvīgi.

    Bērni ar fiziskām, mentālām un mācīšanās problēmām apgūst pielāgotu mācību vielu, atkarībā no problēmu rakstura. Mērķis ir nodrošināt viņiem iespēju maksimāli iekļāuties savas kopienas sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē. Daļa to mācās īpašās skolās, bet daļa apmeklē parastās skolas, kur viņi tiek iekļauti vai nu grupās, kuras mācās bērni ar īpašām vajadzībām, vai arī tiek iekļauti parastajās klasēs un viņiem palīdz speciālais pedagogs.

    Atbildību par viņu labsajūtu uzņemas gan veselības aprūpes personāls, psihologi, sociālie darbinieki, gan speciālie pedagogi, kā arī ģimene un dažādas kopienas atbalsta grupas. Izglītības ministra apstiprināta un saskaņā ar likumu veidota komiteja novērtē bērnus ar īpašām vajadzībām, norīkojot tos īpašām mācību programmam un iestādēm, kuras bērni var apmeklēt bez maksas no 3 līdz 21 gada vecumam.