Beitšeanas izrakumos (Izraēlas Senlietu pārvalde)

Izrakumu veikšanas laikā gūtā pieredze ir ļāvusi izveidot stratogrāfiskās pētniecības metodes, ko papildina māla trauku formu attīstības (tipoloģija) un citu artefaktu rūpīga izpēte, pēc kuras var datēt arheoloģiskos slāņus un senos priekšmetus vai to fragmentus. Pēdējo gadu laikā arheoloģiskā izpēte ir paplašināta un tagad tā ietver arī tādu seno materiālu kultūru aspektus kā pārtika, slimības, ekonomika un tirdzniecība. Šie arheoloģisko pētījumu sasniegumi gadu no gada tiek izmantoti desmitiem izrakumu vietās.

Arheoloģija Izraēlā aptver visu valsts pagātnes liecību izpēti –sākot no aizvēstures līdz Otomāņu valdīšanas laikam. Materiālo liecību pārpilnība stāsta par daudzajām kultūrām, kuras šajā zemē ir atstājušas savas pēdas. Unikālās ģeogrāfiskās iezīmes ietekmēja senākās kultūras: desmitiem tūkstošiem gadu tālā senatnē Izraēla kalpoja kā tilts, pa kuru mednieki no Āfrikas devās uz Eiropu. Viņu nometnes un dzīvojamie kvartāli ir atrasti gan Jordānas ielejā, gan Karmela kalnu grēdas alās, gan Galilejā.

Bibliskajos laikos Izraēlas zeme bija kā tilts starp auglīgo pusloku: Mezopotāmiju (tagadējā Irāka) un Ēģipti. Pēc tam, kad Izraēlu iekaroja Aleksandrs Lielais, tā kalpojusi kā ģeogrāfiskā un kultūras saikne starp Austrumiem un Rietumiem.

Izraēlas arheoloģiskās pētniecības uzmanības lokā ir fakts, ka šeit ir radušās lielās monoteistiskās reliģijas. Pāri visam tā skaidri parāda vēsturisko saikni starp ebreju tautu, Bībeli un Izraēlas zemi, atklājot ebreju tautas kultūras mantojuma fragmentus to dzimtenē. No smiltīm izraktie atradumi veido fizisku saikni starp ebreju tautas pagātni, tagadni un nākotni savā zemē.

Šo nesarauto saikni ar pagātni var novērot izrakumu vietās visā valstī: bibliskajās vietās, Hatzorā, Megido, Gezerā, Šomronā, Beerševā un Danā. Otrā Tempļa perioda pilsētās – Tibērijā, Seforā, Gamalā un Masadas un Herodionas cietokšņos, kur ebreji cīnījās par brīvību; Jūdejas tuksnesī, netālu no Nāves jūras, kur tika atrastas Esenes garīgā centra drupas un Nāves jūras rokraksti, to skaitā senākās Bībeles grāmatu kopijas. No šī paša perioda tika atklātas vietas, kas tiek saistītas ar Jēzus dzīvi – Kapernauma, Tabga – kur saglabājušās arī Bizantijas perioda baznīcu drupas.

Beitšeanā atrastā Dionīsa statuja (Izraēlas Senlietu pārvalde)

Arheoloģiskajos izrakumos tika atklātas lielās Romas un Bizantijas pilsētas – Cēzareja, Beitšeana un Banja; tāpat kā Negeva tuksneša pilsētas – Avdata, Haluca un Mamšita, kas tajos laikos bija ļoti attīstītas. No musulmaņu perioda ir saglabājušās drupas no senās Ramlas pilsētas un Kirbet al Mafdžāras (Hišamas pils) Džeriko. Krustnešu perioda drupas saglabājušās no daudziem cietokšņiem un pilsētām – Akras, Cēzarejas, Belvoiras un cietokšņa Nimrodā.

Izraēlas galvaspilsēta Jeruzaleme ir atradusies intensīvu arheoloģisko pētījumu centrā, kurā atklājās 5000 gadus sena vēsture: Dāvida pilsēta, Kanaānas pilsētas sienas un Izraēlas Apvienotās karalistes galvaspilsētas celtņu drupas, to skaitā pazemes ūdensapgādes sistēmas; no Otrā Tempļa perioda atrastas modernas sabiedrisko celtņu un Tempļa kalna nesošo sienu drupas, kas saglabājušās līdz mūsdienām, šodienas vecpilsētas ebreju kvartālā atrastās skaisto dzīvojamo māju drupas, kas palikušas savā vietā pēc tam, kad romieši to  70. g. m. ē. sagrāva, un simtiem klintīs izcirstu apbedījumu, daži no tiem – bagātīgi izrotāti, kas liecina par sagrautās pilsētas bagātību. Daudzas baznīcas un reliģiskās celtnes no Bizantijas perioda, no kurām vispazīstamākā ir Svētā Kapeņu baznīca; no musulmaņu perioda mošejas Tempļa kalnā un pārvaldes centrs, kura drupas tika atklātas Tempļa kalnā; no krustnešu perioda – pilsētas sienas, baznīcas un slēgta tipa tirgus; no Mamluka un Otomāņu perioda – minareti, kas rotā vecpilsētas siluetu. Vecpilsētas sienas un citadele blakus Džafas vārtiem, kas tika uzbūvēta Otomāņu sultāna Suleimana Lieliskā laikā (1520-1566). Izraēlā ir apmēram 20000 ar likumu atzītas arheoloģiskas nozīmes vietas - desmitiem vietu no katra vēstures perioda. Arheoloģiskie izrakumi notiek visā valsts teritorijā.

Atļaujas veikt izrakumus ekspedīcijām no Izraēlas un ārzemēm izsniedz Izraēlas Senlietu pārvalde, kurai uzticēts uzraudzīt valsts senlietu saglabāšanu. Valsts ir tiesīga arī saglabāt sabiedrības interešu lokā esošus atradumus; daži no būtiskākajiem ir izstādīti Izraēlas Muzejā Jeruzalemē. Muzejā ietilpst arī Grāmatu svētnīca, kurā atrodas Nāves jūras rokraksti, un daži no tiem izstādīti aplūkošanai.
Daudz darba un resursu tiek ieguldīti arī senvietu saglabāšanā un restaurēšanā, un daudzi no tiem, pārstāvot dažādus vēstures posmus, ir pieejami publiskai apskatei.