Sasniegumi ekonomikā

Sasniegumi

  •  
    •    
    Izraēlas iespaidīgākais ekonomiskais sasniegums ir ātrums, ar kādu tā attīstījusies, vienlaikus stājoties pretī ārkārtīgi dārgiem izaicinājumiem.
  • icon_zoom.png
    ECONOMY: Challenges and Achievements ECONOMY: Challenges and Achievements
    Aliya (repatriācija) — foto no izstādes Vibrant Israel (Dzīvā Izraēla), ko 1997. gadā organizēja Izraēlas Ārlietu ministrija
     
  •  

  • Jaunākie sasniegumi

  •  

    • 2000. gads bija pirmā reize valsts ekonomikas vēsturē, kad inflācija bija nulles līmenī, un būtiski samazinājās tirdzniecības bilances deficīts. Līdz 2009. gadam tas samazinājās vēl vairāk, nokrītoties zem 1 miljarda dolāru, kas ir mazāk nekā 1% kopējā tirdzniecības apjoma.

    • Izraēla 2010. gada maijā tika uzņemta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), tādējādi apliecinot savu izaugsmi līdz augsti attīstītas valsts stāvoklim.

    • Desmit gadu laikā Izraēla uzņēma gandrīz 1,2 miljonus imigrantu, kas valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu palielināja no 1,65 miljoniem 1990. gadā līdz 3 miljoniem 2010. gadā.
    • Inflācija tika novērsta, 1984. gada inflāciju 445% apmērā jau 1989. gadā samazinot līdz 21% un 2000. gadā samazinot to līdz 0%. Neliela inflācija 2,5% apmērā radās 2005. gadā, taču jau 2006. gadā inflācijas koeficients pazeminājās līdz -0,1%. Šis sasniegums centrālajai bankai ļāva 2007.–2010. gada finanšu krīzes laikā procentu likmes pazemināt gandrīz līdz nullei, vienlaikus saglabājot inflāciju iepriekš noteiktajās 3–5% robežās.
    • Tika dzēsts ārējais parāds, kas 1985. gadā 1,6 reizes pārsniedza IKP, un arī 1995. gadā vēl sasniedza 25% IKP. Jau 2001. gadā tas bija nokrities zem 3%, un 2003. gadā tika dzēsts pilnībā. Kopš tā laika Izraēla ir kļuvusi par kreditoru, proti, pasaules valstis tai ir parādā vairāk nekā Izraēla ir parādā tām. Līdz 2010. gadam pasaules valstu neto parāds Izraēlai jau bija pieaudzis līdz 50 miljardiem dolāru.
     
    • Ārvalstu investīciju apjoms ir stabili palielinājies, veicinot IKP un eksporta pieaugumu. Ja 1987. gadā eksporta apjoms bija $ 175 miljoni, tad 1997. gadā tas jau bija pieaudzis līdz $ 5,8 miljardiem, 2005. gadā — līdz $ 10,7 miljardiem un 2009. gadā — līdz $ 16,9 miljardiem.
    • Pēdējos divdesmit gados ražošanas eksporta apjoms ir palielinājies gandrīz sešas reizes — no $ 6 miljardiem 1985. gadā līdz $ 39,8 miljardiem 2008. un $ 34,6 miljardiem 2009. gadā.
    • 2010. gadā Izraēla paziņoja par milzīgu dabasgāzes iegulu atklāšanu tās piekrastes ūdeņos, kas palielina iespēju, ka valsts varētu samazināt tās atkarību no enerģijas importa vai pat kļūt par gāzes eksportētāju.​

  • Pagātnes izaicinājumi

  •  
    Izraēlas iespaidīgākais ekonomiskais sasniegums ir ātrums, ar kādu tā attīstījusies, vienlaikus stājoties pretī ārkārtīgi dārgiem izaicinājumiem.
     
    • Nacionālās drošības uzturēšana: aizsardzības nolūkiem Izraēla pašlaik tērē aptuveni 8% tās IKP (salīdzinājumā ar vairāk nekā 25% pagājušā gadsimta 70. gados un 23% 1980. gadā). Pat relatīva miera periodos Izraēlai ir jāsaglabā spēcīga aizsardzība.
     
    • Liela imigrantu skaita absorbēšana: trimdinieku apvienošana faktiski ir Ebreju valsts pastāvēšanas jēga. Kopš tās dibināšanas Izraēla ir absorbējusi vairāk nekā 3 miljonus imigrantu, un valstī dzīvojošo ebreju skaits kopš neatkarības iegūšanas 1948. gadā ir pieaudzis vairāk nekā piecas reizes. Jau pirmajos četros pastāvēšanas gados Izraēlas iedzīvotāju skaits pieauga vairāk nekā divas reizes, kad valstī ieplūda 700 000 imigrantu, kas pārsvarā bija bēgļi no pēckara Eiropas un arābu valstīm.
     
    • Pēc 1990. gada Izraēla piedzīvoja vēl vienu imigrantu vilni ar 1,2 miljoniem ieceļotāju (940 000 bija no bijušās Padomju Savienības vien), kas radīja milzīgu finansiālu slogu saistībā ar fiziskās un sociālās absorbcijas vajadzībām. Tomēr, lai gan 1992. gadā bezdarba līmenis īslaicīgi sasniedza 11,2% atzīmi, šie jaunpienācēji daudz ātrāk nekā iepriekšējie ieceļotāju viļņi sāka dot savu ieguldījumu IKP izaugsmes veicināšanai. Pirms finanšu krīzes sākšanās bezdarba līmenis bija pakāpeniski samazināts līdz mazāk nekā 6%.
     
    • Modernas ekonomiskās infrastruktūras izveide: lai gan ceļu tīkls, transporta infrastruktūra, ostas, kā arī ūdens, elektrības un komunikāciju sistēmas pastāvēja jau 1948. gadā, to stāvoklis ne tuvu nebija apmierinošs un prasīja milzīgus ieguldījumus attīstībā un paplašināšanā. Bez šīm apjomīgajām investīcijām komunikāciju tīklos un transporta infrastruktūrā ekonomikas izaugsme būtu bijusi daudz lēnāka.
     
    • Augsta valsts pakalpojumu (veselības aizsardzība, izglītība, labklājība u.c.) līmeņa nodrošināšana: tā kā Izraēla ir apņēmusies nodrošināt tās iedzīvotāju labklājību, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātajām sabiedrības daļām, arvien lielāka daļa valsts resursu tiek novirzīta šī pienākuma izpildei. Pēdējos gados budžetā ir likts īpašs uzsvars uz izglītību un citām programmām, kuru mērķis ir ieguldīt resursus valsts nākotnes darbaspēkā, vienlaikus veicinot ienākumu atšķirību mazināšanos.​

  • “Ekonomikas brīnums”

  •  
    Pirmajos 25 pastāvēšanas gados Izraēlas ekonomika sasniedza iespaidīgu IKP pieaugumu vidēji 10% gadā, vienlaikus uzņemot masveida imigrācijas viļņus, veidojot modernu infrastruktūru un ekonomiku gandrīz no nulles, izcīnot četrus karus un uzturot valsts drošību. Tas tika uzskatīts par “ekonomikas brīnumu”. Patiesībā to lielā mērā var izskaidrot ar būtisku kapitāla importa prasmīgu pielietojumu vairāku gadu garumā — pirmkārt un galvenokārt, apjomīgām investīcijām ražošanas līdzekļu izveidē — savienojumā ar imigrantu sekmīgu, ātru un efektīvu integrāciju.
     
    Nākamajos sešos gados no 1973. līdz 1979. gadam vidējais ikgadējās izaugsmes rādītājs tomēr samazinājās līdz 3,8%. Līdzīgi kā citās industriāli attīstītajās valstīs to daļēji noteica 1973./74. un 1979./80. gada naftas krīzes. Astoņdesmitajos gados vidējā izaugsme nokritās līdz 3,1%. Vēlāk 90. gados vidējā gada izaugsme sasniedza vairāk nekā 5% IKP (2000. gadā pat 7,7%), taču 21. gadsimta pirmās desmitgades vidū izaugsme atkal nostabilizējās 5,2% līmenī.
     
    Salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, Izraēlas ekonomiskās izaugsmes ātrums 2006. gadā bija diezgan liels. Vidējais IKP pieaugums 30 OECD valstīs 2006. gadā bija 3,2% līmenī, kas bija par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā Izraēlā.
     
    Globālās recesijas laikā šādu izaugsmi, protams, nebija iespējams nodrošināt, taču Izraēla bija viena no nedaudzajām attīstītajām valstīm, kas 2009. gadā piedzīvoja pozitīvu (0,7%) izaugsmi. Pasaules ekonomikai sākot atveseļoties, statistikas dati liecināja, ka 2010. gadā izaugsmes rādītāji sāka atgriezties parastajā, aptuveni 3% līmenī.
     
    IKP uz vienu iedzīvotāju 20. gadsimta pēdējos desmit gados pieauga par gandrīz 60% un 2007. gadā sasniedza gandrīz $ 25 800, bet 2008. gadā — $ 27 143.​