Mūzika

Mūzika

  •  
    •    
    Izraēlas mūzikas pasākumu apmeklētāji ir entuziastiski un ovācijas pauž ļoti intensīvi; šīs īpašības jo īpaši novērtē pasaulē pazīstami viesmākslinieki un Izraēlas solisti.
    ​​
  • icon_zoom.png
    CULTURE: Music CULTURE: Music
    Izraēlas Filharmonijas orķestris (Foto: IPO)
     

    Palestīnas (tagad Izraēlas) ebreju kopienas dzīvē mūzika sāka ieņemt nozīmīgu lomu pēc 1. pasaules kara. Tolaik amatieri kopā ar dažiem profesionāliem mūziķiem izveidoja simfonisko orķestri, koru biedrību un pat operu. Tomēr īsti profesionālā līmenī mūzika Izraēlā attīstījās tikai 30. gados, kad, bēgot no nacisma briesmām Eiropā, valstī ieplūda simtiem mūzikas pedagogu un studentu, komponistu, instrumentālistu un dziedātāju, kā arī tūkstošiem mūzikas mīļotāju.

    Palestīnas (tagad Izraēlas) Filharmonijas orķestri dibināja poļu izcelsmes vijolnieks Broņislavs Hubermans. Orķestris savu pirmo koncertu sniedza Telavivā 1936. gadā. Drīz pēc tam tika nodibināts Radio orķestris, ko šodien pazīstam kā Jeruzalemes simfonisko orķestri. Nedaudz vēlāk citu pēc cita dibināja Izraēlas kamerorķestri, Beerševas Simfonetu, kā arī Haifas, Netanjas, Holonas, Ramat Ganas un Rišona Leciona orķestrus un radio orķestri (šodien - Jeruzalemes Simfoniskais orķestris), kura pārraides ir piesaistījušas tūkstošiem klausītāju, kā arī Izraēlas Kibuca orķestri, kur piedalās mūziķi no visas valsts kibuciem.

    80. gadu sākumā jaunā Izraēlas opera sāka uzvest operas augsti profesionālā līmenī, bet 90. gados lielais imigrantu vilnis no bijušās Padomju Savienības ienesa Izraēlas mūzikas dzīvē pavisam jaunas vēsmas. Valstī ieceļoja daudz profesionālu mūziķu, dziedātāju un mūzikas pedagogu. Viņu ieguldījumu mūzikas dzīvē varēja pamanīt jau drīz. Tika dibināti un sāka darboties jauni simfoniskie un kamerorķestri, kā arī daudz ansambļu.

    Kaut arī kamermūzikas tradīcijas Izraēlā aizsākušās jau 30. gados, savu uzplaukumu tā sasniedza 90. gados. Šis periods piedzīvoja straujas izmaiņas, ko noteica intensīvā ieceļotāju plūsma no bijušās Padomju Savienības; šī ietekme visdažādākajos mūzikas dzīves līmeņos ir jūtama vēl šodien. Šajā laikposmā intensīvi attīstījās arī kora māksla. Starp plašāk pazīstamajiem kolektīviem jāmin Israel Camerata - Izraēlas Bruņoto spēku kamerorķestris  Daudzas pilsētas sponsorēja un uzturēja savus korus. Izraēlā notiek arī vairāki plaši pazīstami kormūzikas festivāli: Abu Gosh ikgadējais festivāls, Cimrijas Pasaules koru asambleja un kordziesmu festivāls.
     
    Mūzikas pasākumi, sākot no solokoncertiem līdz simfoniskajiem koncertiem, kuros atskaņo plaša spektra darbus, notiek vēsturiskās celtnēs - restaurētajā romiešu amfiteātrī Cēzarejā un Belt Šeanā, kā arī divās lielākajās koncertzālēs - Manna Auditorijā Telavivā un Jeruzalemes Starptautiskajā sanāksmju centrā.  Mazāka mēroga pasākumi norisinās Jeruzalemes Teātra kompleksā, Telavivas jaunajā Tēlotajmākslas centrā, kā arī Izraēlas muzejos un kultūras centros visas valsts pilsētās un kibucos.

    Izraēlas mūzikas pasākumu apmeklētāji ir entuziastiski un ovācijas pauž ļoti intensīvi; šīs īpašības jo īpaši novērtē pasaulē pazīstami viesmākslinieki un Izraēlas solisti, piemēram, Pinčas Cukermans, Šlomo Mincs, Daniels Barenboims un Ichāks Perlmans, kas katru gadu piedalās Izraēlas mūzikas dzīvē.

    Tāpat Izraēlā notiek vairāki pasaules mēroga klasiskās mūzikas pasākumi un festivāli. Noteikti jāpiemin Starptautiskais arfistu konkurss, Artura Rubinšteina pianistu konkurss, kā arī Izraēlas festivāls, kas katru pavasari uz trim nedēļām pārvērš Jeruzalemi mūzikas, dejas un teātra mākslas galvaspilsētā, kurā satiekas mākslinieki no visas pasaules.

    Runājot par Izraēlas mūziku, zināmā mērā var teikt, ka kompozīcija profesionālā līmenī attīstījās 40. gadu vidū. Sākotnēji Izraēlas autoru kompozīcijās bija jaušamas krievu un franču mūzikas tradīcijas, vācu romantisms un Eiropas mūzikas tendences kopumā. Taču vēlāk attīstījās tā saucamais Vidusjūras stils, kurā tradicionālās Austrumu melodijas saplūdušas ar seno lūgšanu dziedājumu motīviem.

    Pirmā Izraēlas pazīstamāko komponistu paaudze bija dzimusi Eiropā. Pauls Ben-Haims mēģināja veidot jaunu postekspresionisma stilu, integrējot seno un jauno, Austrumu un Rietumu mūziku. Oedons Partoss savos skaņdarbos asimilēja autentiskus folkloras elementus. Aleksandrs Urija Boskovičs kompozīciju pamatā lika populāras melodijas. Josefs Tals iedibināja elektroniskās mūzikas kompozīcijas tradīcijas, savukārt Mordehajs Seters koncentrējās uz Jemenas melodijām un ritmiem.

    Nākamās komponistu paaudzes pārsvarā bija minēto komponistu tieši vai netieši skolnieki. Sākotnēji viņi centās integrēt mūzikā ivrita valodas skanējumu un atklāt tās piederību Austrumu pasaulei, bet vēlāk jau bija jūtami centieni iekļauties starptautiskajā mūzikas dzīvē un nojaukt barjeras mūzikā (piemēram, Jehudas Polikera darbos), apvienojot Austrumu un Rietumu tradīcijas un papildinot tās ar jauninājumiem no populārās mūzikas žanriem

    Mūzikas izglītības iestādes un organizācijas Izraēlā sāka savu darbību 60. gados. Par pirmo Izraēlas mūzikas izglītības iestādi var uzskatīt Artura Rubinšteina vārdā nosaukto muzikoloģijas katedru Jeruzalemes Ebreju universitātē. Pēc tam mūzikas nodaļas vai fakultātes tika nodibinātas arī Telavivas un Bar Ilanas universitātēs. Tiek piedāvātas divas galvenās specializācijas jomas: ebreju mūzika un dažādu Izraēlas etnisko grupu mūzika, īpaši uzsverot Austrumu/sefardu kopienu mūziku.​
     
  •  
  •  
    ​
    "Songs so far"

    Tears and laughter
    Voices of men, stars of time.
    The sun and the sea
    Bread, the world,
    The bitter, the sweet
    And everything that has been
    we shall leave
    To live within the song.

    Lyrics: Natan Yonatan

    Pirmie Izraēlas mūziķi sev līdzi paņemto dziesmu oriģinālos vārdus pārtulkoja ivritā vai arī sacerēja liriku ivritā, pieskaņojot to iemīļotajiem meldiņiem. Kopš tā laika ir sarakstītas tūkstošiem dziesmu un melodiju, pievienojot arī ieceļotāju mūzikas stilu elementus - no arābu un jemenītu tradīcijām līdz mūsdienu rokam un popmūzikai, dažkārt  mūsdienu dzejnieku un liriķu darbus apvienojot arī ar bibliskajiem vai klasiskajiem tekstiem.

    Kaut arī nav viegli definēt tipisku ivrita tradīcijas dziesmu, izraēlieši nošķir dziesmas, kas sarakstītas ivritā, no dažādām tēmām un stiliem, kas iemieso valsts vērtības un noskaņas, kuru melodijās lielākoties jaušama slāvu ietekme.

    Šīs dziesmas ir bijušas klātesošas galvenajos vēsturiskajos ebreju tautas dzīves notikumos pagājušā gadsimta laikā, tajās ir iemiesoti tautas sapņi, sāpes un cerības. Kā jau visas tautas dziesmas, pievēršoties universālām tēmām, tās ļoti spēcīgi formulē tādas izraēliešu sajūtas kā mīlestība pret Izraēlu kā valsti un kā zemi. Šīs dziesmas pazīst ikviens un tās ir kļuvušas par tautas kultūras mantojuma neatņemamu sastādaļu.

    Izraēliešiem ļoti patīk skandēt savas dziesmas - gan tās, kuras sarakstītas vēl laikā pirms valsts dibināšānas, gan nesen sarakstītās. Dziedāšana parasti norisinās sabiedriskajās pulcēšanās vietās, mājās, kibuca ēdamistabās un kultūras namos, pārgājienu laika un ap ugunskuriem, profesionālu koncertmeistaru vadībā, klavieru, akordeona vai ģitāras pavadījumā. Dalība  šādā grupu dziedāšanā rada kopības izjūtu, raisa patriotiskas jūtas un nostalģiju par senākiem laikiem un cīņu par neatkarību, par izcīnītajiem kariem, zaudētajiem draugiem un nerimstošajiem cerības un mīlesības mirkļiem.

     

    "The Song to Peace"

    Let the sun rise
    And give the morning light,
    The purest prayer​
    Will not bring us back.
    He whose candle was snuffed out
    And was buried in the dust,
    A bitter cry won't wake him
    Won't bring him back.
    Nobody will return us
    From the dead dark pit,
    Here - neither the victory cheer
    Nor songs of praise will help.    ​

    Refrain:
    So - sing only a song to peace,
    Do not whisper a prayer.
    Better sing a song to peace
    With a big shout.​

    Let the sun penetrate

    Through the flowers,
    Don't look backward
    Leave those who departed.
    Lift your eyes with hope,
    Not through the rifle sights.
    Sing a song to love,
    And not to wars.
    Don't say the day will come,
    Bring the day,
    Because it is not a dream,
    And within all the city's squares,
    Cheer only peace.

    Lyrics: Yaacov Rotblit

    Music: Yair Rosenblum​
    ​​​​

  • Modernā mūzika

  •  
    ​
    Idan Raichel
    Aidans Raišels (Foto: Israel 21c)

    Izraēlas modernās mūzikas laukā valda izteikti kontrasti un drosmīga pieeja. Piemēram, hiphopa grupa Hadag Nahash caur mūziku demonstrē politisko cinismu. Viena no viņu populārākajām dziesmām ''Uzlīmes dziesma (''Shirat Hasticker'') ir tapusi sadarbībā ar Izraēlas stāstu autoru Deividu Grosmanu. Dziesmas vārdi sastāv no saukļiem, kas uzlīmju veidā redzami uz mašīnu buferiem Izraēlā. Pretī liekot politiskos saukļus, tiek panākts nevaldāms, ironisks un bieži vien absurds Izraēlas dzīves atainojums.

    Grupa Idan Raichel project ir sapludinājusi etiopiešu mūzikas mantojumu ar Tuvo Austrumu soul mūzikas un liturģiskajām ietekmēm. Tadas grupas kā Teapacks, Mashina un Knisiyat Hasechel, kā arī solisti - Ehuds Banai, Šlomo Arci un Sarita Hadada ir uzskatāmi par Izraēlas estrādes veterāniem, kas tomēr saglabājuši savu popularitāti.

    Daudzi no jaunpienācējiem Izraēlas popmūzikas skatuves dzīvē ir iemantojuši atpazīstamību caur TV šovu ''Ir dzimusi zvaigzne'' (Kochav Nolad), kas veidota līdzīgi ASV šova ''Amerikāņu elks'' principam. Nineta Tajeba, Harels Mojals un Jehuda Saado ir tikai daži no mūziķiem, kas kļuvuši populāri šādā veidā.  

     

    ​