Veselības aprūpes sistēma, kurā iekļauts medicīnisko pakalpojumu tīkls, kura ietvaros tiek sniegti profilatiskie pasākumi, veikta diagnosticēšana un ārstēšana, tika izveidota pirms valsts dibināšanas, un to izdarīja ebreju kopiena kopā ar Britu mandāta iestādēm, kas pārvaldīja valsti no 1918. līdz 1948. gadam.
Līdz ar to, nodibinot Izraēlas Valsti, tajā darbojās jau pilnībā funkcionāla medicīniskā infrastruktūra, iedzīvotāji tika vakcinēti un daudz pūļu tika vērsts vides uzlabošanas virzienā. Tomēr valsts pastāvēšanas pirmajos gados veselības aprūpes sistēmai bija jāpievēršas arī reiz atrisinātām problēmām, lai palīdzetu simtiem tūkstošiem bēgļu, kas ieradās Izraēlā no pēckara Eiropas un arābu valstīm. Ar šo izaicinājumu bija iespējams tikt galā tikai caur vienotiem centieniem, nodrošinot īpašus pakalpojumus, kā arī izveidojot ilgtermiņa plānu par izglītošanu medicīniskajos jautājumos un profilaktisko medicīnu.
Valsts iedzīvotājus apkalpo vistaptverošs medicīnas tīkls, ko veido slimnīcas, ambulances un profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas centri. Aprūpē slimnīcās paredz modernas procedūras un jaunākās tehnoloģijas, nodrošinot pakalpojumus no ārpusķermeņa apaugļošanas, magnētiskās rezonanses skenēšanas līdz sarežģītām smadzeņu operācijām un kaula smadzeņu pārstādīšanai, kā arī orgānu transplantācijai.
Iedzīvotājiem ir pieejamas arī mātes un bērna aprūpes centri sievietēm grūtniecības laikā, kā arī bērniem no dzimšanas brīža līdz agrīnai bērnībai, tiek piedāvāti grūtniecības izmeklējumi, agrīna defektu diagnostika, vakcinācija, regulāras pārbaudes pie pediatra un izglītošana veselības jautājumos.