VALSTS: Likumi

VALSTS: Zemes likums

  •  
    •    
    Izraēlas konstitūcijas izveidošana joprojām nav pabeigta, taču tās lielākā daļa pastāv kā pamatlikumi.
     
     
  • icon_zoom.png
    The State - Law The State - Law
    Izraēlas neatkarības deklarācija
     

    Iegūstot neatkarību (1948. g.), Izraēla pieņēma rīkojumu par likumiem un pārvaldi, nosakot, ka tie likumi, kas valstī bija valdījuši pirms tās dibināšanas ir primāri, ciktāl tie neatrodas pretrunā ar principiem, kas iemiesoti Izraēlas Valsts dibināšanas proklamācijā, likumiem, kurus gatavojas pieņemt knesets. Līdz ar to likumu sistēma ietver saglabājušos Otomāņu likumu (bija spēkā līdz 1917. g.), Britu mandāta likumus, kuros iekļauta liela daļa Anglijas likumu, kā arī ebreju reliģisko likumu elementus un dažus aspektus no citām sistēmām.

    Tomēr likumu sistēmas spilgtākā iezīme ir liels apjoms neatkarīgu likumu, kas izriet no citu likumu nosacījumiem un tiesu prakses, - tie veidojušies kopš 1948. gada. Pēc valsts dibināšanas knesets bija pilnvarots ieviest vairākus pamatlikumus saistībā ar visām dzīves jomām, kas beigu beigās kopā izveidoja konstitūciju. Daudzos pamatlikumos ir definētas valdības pamatiezīmes, piemēram, prezidents, knesets, valdība, tieslietu sistēma, Izraēlas Aizsardzības spēki, valsts kontrolieris, profesijas izvēles brīvība un cilvēka cieņa un brīvība (kas vēršas pret cilvēka dzīves, ķermeņa vai cieņas aizskārumu).

     


     
  •  

  • Basic Laws

  •  
    ​

    Pamatlikumu normatīvā dominance pār vienkāršajiem tiesību aktiem tika apstiprināta 1995. gadā, kad Augstākā tiesa pieņēma pilnvaru pārsktatīt kneseta izdotos tiesību aktus, kas pārkāpj pamatlikumu. 

    Gadu gaitā no Augstākās tiesas lēmumiem izveidojās tiesu prakses korpuss, kas aizsargā civilo brīvību, to skaitā runas brīvību, pulcēšanās brīvību, reliģiskās piederības brīvību un līdztiesību kā Izraēlas tieslietu sistēmas pamatvērtības

    Augstākā tiesa izskata arī cilvēku iesniegtos lūgumus, pieprasot kompensācijas no kādas valsts varas institūcijas vai organizācijas.

     

     

    ​

  • Ģenerāladvokāts

  •  

    ​Valdības juridiskie jautājumi atrodas ģenerāladvokāta pārziņā - tam ir piešķirtas individuālas pilnvaras pārstavēt valsti visās lielākajās krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās. Valdībai ir jāatturas no jebkuras darbības, kas pēc ģenerāladvokāta viedokļa ir nelikumīgās, līdz brīdim, kad tiesa pierāda pretējo.

    Kaut arī ģenerāladvokātu izvirza valdība, tā funkcijas ir neatkarīgas no politiskās sistēmas.

     


  • Valsts kontrolieris

  •  
    ​Valsts kontroliera pienākums ir uzraudzīt valsts īpašumu un saimniecību, kā arī valdības un citu organizāciju un korporāciju darbības likumību, tādējādi garantējot šo organizāciju atbildību plašai sabiedrībai. Kopš pirmajām valsts pastāvēšanas dienām bija skaidrs, cik svarīgi ir ievērot demokrātijas normas un ka saimniecisko struktūru darbība ir pastāvīgi jākontrolē. Tādēļ jau 1949. gadā tika pieņemts likums par Valsts kontroliera amata ieviešanu. Sākot ar 1971. gadu, Valsts kontrolieris pilda arī ombudsmeņa funkcijas.

     

    Valsts kontrolieri uz septiņiem gadiem ievēl Knesets, aizklāti balsojot. Valsts kontrolieris ir atbildīgs tikai Knesetam, viņš nav atkarīgs no valdības un nav ierobežots savās tiesībās pārbaudīt jebkuras viņa kompetences jomā esošās organizācijas finanšu atskaites un citus dokumentus. Valsts kontrolieris veic savus pienākumus sadarbībā ar Kneseta Valsts kontroles komisiju.

     

    Kontrole pār valsts darbību Izraēlā ir viena no visaptverošākajām pat demokrātisko valstu vidū. Tai pakļaujas visas ministrijas, valsts iestādes, aizsardzības rūpniecība, vietējās varas iestādes, valdības korporācijas, valsts rūpnīcas un citas organizācijas un iestādes, kas atrodas Valsts kontroliera kompetences jomā.
     
    Turklāt Valsts kontrolieris, saskaņā ar likumu, ir pilnvarots pārbaudīt Knesetā pārstāvēto politisko partiju finanšu darbību, ieskaitot tekošo rēķinu un vēlēšanu kampaņas perioda atskaišu revīziju. Ja tiek atklāti pārkāpumi, Valsts kontrolierim ir tiesības uzlikt vainīgajiem naudas sodu.