4. jūlijā Rīgas Horālās sinagogas memoriālā Gogoļa ielā, kur 1941. gada 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja sinagogu kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem, tika pieminēti Ebreju tautas genocīda upuri. Piemiņas ceremonijā ziedus nolika Latvijas Valsts augstākās amatpersonas, diplomāti un citi augsti viesi.
💬Klātesošos uzrunāja arī Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi:
Jūsu ekselences: Latvijas Republikas prezident, Saeimas priekšsēdētāja un Ārlietu ministr, Rīgas Domes priekšsēdētāj, ebreju kopienas pārstāvji, ekselences, godājamie ceremonijas viesi!
Šajā dienā pirms 81 gada, šeit Gogoļa ielā, tika nodedzināta Lielā horālā sinagoga. Vietējie nacistu rokaspuišu ieslodzīja sinagogā ebrejus un sadedzināja dzīvus, kas iezīmēja holokausta sākumu Latvijā.
Holokaustā tika nogalināti apmēram 95% Latvijas ebreju. Cilvēki, kas vēl pirms dienas bija cienījami sabiedrības locekļi, ārsti, juristi, tirgotāji, draugi un kaimiņi, vienā acu mirklī kļuva par dzīves pamesliem, kas jāiznīcina.
Viņi bija Latvijas pilsoņi. Cilvēki. Viņus nogalināja tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji, un tas nekad nedrīkst atkārtoties.
Šodien mēs devāmies gājienā no kapsētas – vietas, kur beidzas viss, uz šo sinagogu – lūgšanu, cerības un garīgās atmodas vietu. Mana personīgā lūgšana šajā dienā būtu nekļūt vienaldzīgiem. Vienmēr atcerēties, lai novērstu. Citēšu Nobela prēmijas laureāti literatūrā Olgu Tokarčuku:
“Es bieži baidos par to, ka tad, kad liecinieki dosies savā pēdējā ceļojumā, kad viņi atstās mūs kā bāreņus, kad viņi pārstās ar mums runāt, cilvēki aizmirsīs par ļaunumu. Viņi to novērtēs par zemu, ignorēs vēsturnieku atklājumus, apstrīdēs faktus un galu galā nevēlas atcerēties šo murgu. Es raugos uz liecībām, vēstījumiem, pārmetumiem un pārdomām kā sava veida vakcināciju pret ļaunumu. Ja mēs nenodrošināsim imunitāti pret visbaisākajiem pagātnes pārdzīvojumiem, slimība atgriezīsies.”
Šajā ziņā jūsu klātbūtne šeit šodien ir jēgpilna un ļoti nozīmīga, lai nodrošinātu, ka ļaunums nekad neatgriezīsies.
Paldies!