​30. maijā Talsu novadu apmeklēja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē un vēstniecības kultūras un sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Piņķe. Pārrunāta nacisma terora upuru kapu labiekārtošana Sukturos un aktuālie darbi, kas saistās ar piemiņas zīmes uzstādīšanu netālu no Sabiles, vietā, kur atrodas masu kaps ar 1941. gadā nošautajiem un apraktajiem Sabiles ebrejiem. Vizītes ietvaros vēstniece klātienē apskatīja nacisma terora upuru kapavietu Sukturos, un ebreju piemiņas vietu Ģibuļu pagastā.

Vizītes ietvaros vēstniece tikās ar Talsu novada domes vadību – domes priekšsēdētāju Aivaru Lācaru un priekšsēdētāja vietniekiem Normundu Tropiņu un Daigu Feldmani. L. Bar-Sadē pastāstīja par aktuāliem projektiem, ko vēstniecība īsteno, lai izglītotu sabiedrību par ebreju tautas vēsturi, tostarp par izstādi, kas veltīta Izraēlas bērnu grāmatu vēsturei bildēs un latviešu izcelsmes režisora filmu par Latvijas ebreju dzīvesstāstiem, kas Latvijas pirmizrādi piedzīvos novembrī. Talsu novada pašvaldība dāvinājumā no Izraēlas vēstniecības Latvijā saņēma vairākus Frīdas Mihelsones grāmatas “Es izdzīvoju Rumbulā” eksemplārus un bērnu grāmatu “Plastalīna noslēpumi” (Ronijs Orens) – abas grāmatas izdotas ar vēstniecības atbalstu un tiks nodotas novada lielākajām izglītības iestādēm, kā arī Talsu Galvenās bibliotēkas un bērnu bibliotēkas krājumos.

Tiekoties ar Talsu novada domes vadību, vēstniece interesējās arī par vairākām ebreju piemiņas vietām. Pavisam nesen sakopta nacisma terora upuru kapa vietas apkārtne Laidzes pagasta Sukturos. Kā klātienē informēja Laidzes pagasta pārvaldes vadītāja Solveiga Stalidzāne, šajā vietā atjaunotas apmales, zāliens, izveidots grants seguma celiņš, izzāģēti vecie koku zari un īstenoti citi darbi, tostarp atjaunota norādes plāksne ar uzrakstu “Fašisma terora upuru kapi”. Lai arī nav zināms, cik ebreju dzīvo Talsu apkārtnē, priecē, ka šajos kapos, īpaši pēc to labiekārtošanas, vienmēr kāds atstāj svaigus ziedus, viņa sacīja.  Zināms, ka nacistu karaspēks ienāca Talsos 1941.g. 1.jūlijā, un jau uzreiz tika uzsākta ebreju ierobežošana – īpašumu ekspropriācija, fiziski smaga darba norīkojumi u.c. Vairāki ebreji, kas uzskatīti par padomju aktīvistiem, tika uzreiz arestēti un nošauti. Pirmā Talsu ebreju iznīcināšanas akcija notika Ķūļciema pagasta mežā, bet lielākā daļa Talsu ebreju nogalināti Sukturu mežā, kādreizējā leprozorija apkārtnē. Daļa Talsu pilsētas un Stendes pagasta ebreju nošauti Ruņķu ciema mežā. Padomju laikos Sukturu mežā un Ķūļciema pagasta mežā nogalinātie pārapbedīti Sukturu meža Brāļu kapos, kur uzstādīts piemineklis ar uzrakstu krievu un latviešu valodā “Te ir nošauti un apbedīti cīnītāji par padomju varu 1919.g. Te ir apbedīti 2166 vācu fašistiskā terora upuri. 1941.-1945. g.” un E.Vēvera citātu “Mēs – cilvēces brālības granīta mūris – cementēts drausmu un ciešanu javā”.

Traģiski notikumi 1941. gada 6. augustā norisinājās aptuveni 5 km no Sabiles, Kuldīgas virzienā. Šeit atrodas holokausta upuru piemiņas vieta – masu kaps, kur tika nošauti un vienā kapā aprakti 240 Sabiles ebreju, līdz ar to praktiski iznīcinot līdz tam lielo un aktīvo šīs tautas kopienu Sabilē. Pie Sabiles atrodas arī Ebreju kapi. Traģiskā notikuma dēļ, šī vieta ir unikāla Baltijas un arī Eiropas mērogā, norādīja Izraēlas vēstniece Latvijā. Pagājušajā gadā ar vēstniecības starpniecību tika saņemts ziedojums jaunas piemiņas zīmes izveidei šajā vietā un apkārtnes labiekārtošanai. Patlaban pie zīmes – akmens – izveides strādā Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja direktors Ojārs Feldbergs un piemiņas vietu plānots atklāt 8. augustā.

Vizītes ietvaros Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē un vēstniecības kultūras un sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Piņķe apmeklēja nacisma terora upuru piemiņas vietas Laidzes pagasta Sukturos un Ģibuļu pagastā, savukārt, noslēdzot Talsu novada apmeklējumu apskatīts Talsu Tautas nams un Radošā sēta.