​Horālās sinagogas memoriālā Gogoļa ielā, Rīgā šodien tika noturēts piemiņas brīdis, veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Piemiņas pasākums notika vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem. Piemiņas pasākumu apmeklēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī citas valsts amatpersonas, ārvalstu diplomāti un ebreju kopienas pārstāvji. 

Izraēlas vēstnieces Latvijā Lironnes Bar-Sadē uzruna klātesošajiem:

ūsu Ekselence, Valsts prezident, Vējoņa kungs! Jūsu Ekselence, Saeimas priekšsēdētāja, Mūrnieces kundze! Jūsu Ekselence, Ministru prezident, Kariņa kungs! Latvijas Ebreju kopienas vadība! Ekselences! Dāmas un kungi! Dārgie draugi! Atkal mēs pulcējamies šeit, pie nodedzinātās horālās sinagogas drupām, kur reiz kūsāt kūsāja dzīve. Vairs tā nav. Šodien tas ir kluss piemineklis gandrīz simts tūkstošiem ebreju, kuri tika noslepkavoti bez jelkāda nozieguma sastāva – tikai par to, ka viņi bija ebreji. Mēs atceramies noslepkavotos un slepkavas – nacistus un viņu vietējos rokaspuišus. To, ko viņi izdarīja, ir grūti saprast. Tas, ko mēs varam darīt, un tas, kas mums jādara – mums jāatceras. Mums jāvairo izpratne par šokpilnajām un neiedomājamajām ebreju ciešanām šo baiso gadu laikā un jācildina tos nedaudzos drosmīgos Latvijas iedzīvotājus, kuri, neraugoties uz visiem apstākļiem, glāba savus līdzcilvēkus.

Un tagad es nocitēšu dzejoli.

Nestāvi pie mana kapa un neraudi, Es neesmu, neguļu tur.

Es – tūkstotis vēju, kas garām skrien,

Es – dimanta mirdzums sniegā,

Es – saule, kas briedušus rudzus brien,

Es – rudens lietus lāse liegā. Kad mosties rīta klusumā

Es – steidzīgs rīta putns, Kas lokiem paceļas gaisā.

Es – maiga zvaigžņu gaisma naktī. Nestāvi pie mana kapa un neraudi, Manis tur nav.

Es nevaid miris.

(“Nestāvi pie mana kapa un neraudi”, Elizabete Fraije (Elizabeth Frye))