​

Pesaha svētki (Pessah) tiek svinētas pavasarī, nisana mēneša 15. dienā, atzīmējot masveida izceļošanu no Ēģiptes (13. gs. p. m. ē.) un atbrīvošanos no verdzības. Centrālā tēma ir brīvība. Pesaha svētku rituāli, kas aizsākušies jau sen pirms pašiem svētkiem, paredz ģimeņu un darbinieku iesaistīšanos savas dzīvesvietas vai darbavietas atbrīvošanā no hametz – raudzētas maizes vai jebkā, kas satur rūgšanu veicinošas vielas – kā teikts Bībelē (Ex. 12:15-20). Pirmssvētku diena ir veltīta sagatavošanās rituāliem, to skaitā aizliegto pārtikas produktu ceremoniālai sadedzināšanai.

 

Svētku vakarā tiek lasīts Seder: stāsts par to, kā izraēlieši atbrīvojās no verdzības un pameta Ēģipti. Svētku maltītē piedalās arī tālāki ģimenes locekļi un visi kopā lasa Haggadah (teksts, kuru lasa Pesaha svētkos un kurā ir izklāstīts Seder) un bauda tradicionālos ēdienus, jo īpaši macu (neraudzētu maizi). Nākamās dienas rituāli lielā mērā līdzinās pārējo svētceļojumu svētku rituāliem.

 

Pesaha svētki līdz ar Jom kipur ir otrie svētki, kurus tradicionāli ievēro arī nereliģiozie ebreji. Turklāt viņu tradīcijās rituāli ir saistīti ar zemkopību, jo īpaši tas ir novērojams kibucos. Pesaha svētki ir arī pavasara svētki, brīvības svētki un pirmās labības ražas novākšanas svētki. Pesaha svētkiem raksturīga ‘’pārejas’’ nedēļa – piecas dienas daļēji svētas, daļēji parastas, kurās cilvēki lūdzas un nododas brīvā laika pavadīšanai – kas noslēdzas ar vēl vienu svētku dienu.