Kopš 2001. gada 7. marta, kad Ariels Šarons kļuva par Izraēlas premjerministru, viņš guvis lielu lomu valsts politiskajā un militārajā dzīvē. Pat pēc astoņiem komā pavadītiem gadiem Šarona nāve izsaukusi spēcīgas emocijas sabiedrībā un visu politisko uzskatu izraēlieši atzinuši, ka viņš bijis nozīmīga personība Izraēlas vēsturē.
Ariels Šarons, dzimis 1928.gadā, kalpojis Izraēlas valstij kā premjerministrs, valstsvīrs un ģenerālis. 1973.gada decembrī Šarons tika ievēlēts Izraēlas parlamentā, Knesetā, bet gadu vēlāk atkāpās no amata, lai kļūtu par drošības padomnieku toreizējam premjerministram Ickaham Rabinam.
1977.gadā Arielu Šaronu atkārtoti ievēlēja Izraēlas parlamentā, savukārt 1981.gadā viņš tika nozīmēts aizsardzības ministra postenim, kurā amata pienākumus pildīja līdz pat Libānas pilsoņu kara beigām 1990.gadā. Vēlāk, 1998.gadā, Ariels Šarons kļuva par ārlietu ministru, bet 2001.gadā viņš tika ievēlēts par Izraēlas premjerministru.
2006.gada 4.janvārī Ariels Šarons pārcieta insultu ar smadzeņu asiņošanu un kopš tā brīža viņš tā arī neatguva samaņu un astoņus gadus līdz pat savai nāvei 2014.gada 11.janvārī aizvadīja dziļā komā.