​

Neatkarības diena (ījāra mēneša 5. diena) seko uzreiz pēc Atceres dienas Izraēlas karā kritušajiem un to atzīmē Izraēlas Valsts dibināšanas pasludināšanas dienā (1948. gada 14. maijs). Kaut arī šo svētku vēsture nav mērāma gadsimtos, tie ir nozīmīgi ļoti daudziem pilsoņiem, kuri fiziski un aktīvi piedalījušies jaunās valsts izveidē, cīnījušies par tās pastāvēšanu un kopš 1948. gada piedzīvojuši milzīgas izmaiņas. Neatkarības dienas vakarā notiek pašvaldību apmaksāti publiski pasākumi, caur skaļruņiem plūst tautā iemīļota mūzika un cilvēki bariem dodas uz pilsētas centru, lai piedalītos un baudītu svētku noskaņu.

Daudzās sinagogās ir īpaši dievkalpojumi ar pateicības izteikšanu, kur, atzīmējot Izraēlas tautiskuma dzimšanu, tiek skaitīta Hallel (īpaša lūgšana, kurā ietverta pateicība),

Neatkarības dienā daudzi iedzīvotāji dodas prom no pilsētām, lai apciemotu Neatkarības kara cīņu vietas, apmeklētu kritušo kareivju memoriālus, dotos brīvdabas pārgājienos un vispārīgos vilcienos pavadītu laiku ārpus telpām, rīkojot pikniku un grilējot ēdienu. Šajā dienā tiek pasniegti Izraēlas nacionālie apbalvojumi par sasniegumiem literatūrā, mākslā un zinātnē, kā arī rīkots Bībeles konkurss ebreju jaunatnei. Armijas bāzēs ir atvērto durvju diena un tiek rīkotas gaisa spēku un jūras spēku parādes.