Tā kā vēstule bija ļoti gara, daudzos gadījumos neprecīza un atsevišķos gadījumos diskusija tika nonivelēta līdz nepamatotai propagandai, piemēram, “aparteīda valsts” vai “genocīds”, es atsaukšos tikai uz nesen izcēlušos karu ar Hamās, mēģinot sniegt arī kādu vēsturisku perspektīvu.

Hamās 7. oktobrī uzsāka slepkavniecisku teroraktu pret Izraēlas civiliedzīvotājiem, nogalinot, izvarojot, sadedzinot dzīvus, nogriežot galvas un sakropļojot vīriešus, sievietes un bērnus. Hamās arī nolaupīja 240 cilvēkus Gazas joslā kā darījuma ēsmu, cerot, ka viņiem būs iespēja izmantot šos cilvēkus kā dzīvos vairogus un gūt politisku labumu.

Šīs atklātās vēstules autori nosodīja Hamās noziegumus, vienkārši pasakot, ka “terorisma vardarbībai un slepkavībām nav vietas nevienā civilizētā sabiedrībā”. Pārējā 5-lappušu garajā vēstules tekstā tika nosodīta Izraēla – vienīgā demokrātiskā valsts Tuvajos Austrumos un etniskā dzimtene ebrejiem visā pasaulē.

Es sagaidu, ka šīs vēstules parakstītāji, kuri uzskata sevi par “civilizētās sabiedrības” daļu, pirmām kārtām, visās iespējamās platformās paudīs aicinājumu atbrīvot visus ķīlniekus, tostarp zīdaiņus un  bērnus. Tā vietā viņi mudina apmaiņu ar notiesātiem slepkavām, kas, viņuprāt, ir vienīgā iespējamā rīcība. Es arī sagaidu, ka tiks pausts sašutums pret prātam neaptveramo dzimumvardarbību, kas tika pastrādāta 7. oktobrī, jo daudzas izraēliešu sievietes un meitenes pirms noslepkavošanas tika izvarotas, viņām tika salauzti iegurņi, un atsevišķos gadījumos tās kailas tika izrādītas Gazā “nevainīgu civiliedzīvotāju” pūlim, kas gavilēja, fotografēja un dalīja saldumus, lai svinētu šo notikumu.

Saskaņā ar ANO Drošības padomes 2008. gada rezolūciju – “izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība var būt kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci vai genocīda konstitucionālā akta sastāvā”, tomēr vēstules autori neuzskatīja, ka to būtu vērts pieminēt.

Es sagaidu, ka tiks paustas patiesas bažas par izraēliešu bērniem, kuri tika noslepkavoti un spīdzināti savu vecāku acu priekšā. Kā Senātā liecināja ASV Valsts Sekretārs Blinkens, kurš kara sākumā apmeklēja Izraēlu: “Četru cilvēku ģimene. Mazs zēns un meitene – attiecīgi 6 un 8 gadus veci – un viņu vecāki pie brokastu galda. Bērniem redzot, tēvam tika izrauta acs, bet mātei – nogrieztas krūtis, meitenei nocirta pēdu, bet zēnam – nogrieza pirkstu. Pēc tam viņus nogalināja.” Vai varbūt tiks izteiktas šausmas, ņemot vērā Beeri kibuca bērnu likteni – 20 no viņiem tika atrasti sasieti un sadedzināti dzīvi. Vēstulē viņi nav pieminēti, tajā bažas paustas tikai par Gazas bērniem…

Mēs Izraēlā esam norūpējušies arī par Gazas bērniem un, vēl jo vairāk, par Gazas civiliedzīvotājiem kopumā. Tāpēc tiek izplatītas skrejlapas arābu valodā un veikti tālruņa zvani arābu valodā, brīdinot cilvēkus, ka viņiem ir jāpamet teritorija. No otras puses, Hamās dara visu, lai neļautu viņiem to pamest, jo teroristi slēpjas starp civiliedzīvotājiem, ģērbušies kā civiliedzīvotāji, un izmanto viņus kā dzīvos vairogus.

Hamās darbojas no slimnīcām, ātrās palīdzības automašīnām, skolām, mošejām un UNRWA ēkām, un viņu galvenais birojs uzbrukuma brīdī atrodās zem Šifas slimnīcas.

Kamēr Gazu sasniedza vairāk nekā 14 320 tonnas humānās palīdzības (saskaņā ar informāciju, ko COGAT izplatīja šī gada 14. novembra dati, Hamās neļauj pilsoņiem sasniegt IDF izveidoto drošo zonu Gazas dienvidos un zog degvielu no UNRWA, lai uzturētu terorisma infrastruktūru un darbību. Degviela tiek izmantota nevis, lai varētu darboties slimnīcas un ūdens atsāļošanas sistēmas, bet gan, lai apgaismotu un ventilētu teroristu tuneļus un palaistu raķetes. Izraēla katru dienu atver humāno koridoru civiliedzīvotājiem, kamēr Hamās apšauda IDF karavīrus, kas apsargā šo koridoru. Turklāt Izraēla organizēja medicīniskā aprīkojuma un inkubatoru piegādi Šifas slimnīcai Gazā. Godīgi sakot, es nezinu nevienu citu armiju pasaulē, kas aktīva kara vidū ienaidnieka teritorijā sniegtu palīdzību vietējiem iedzīvotājiem, kas vēl tikai pirms mēneša ielās svinēja ebreju nogalināšanu.

No 10 elektrības līnijām, pa kurām Izraēla piegādā mazāk nekā 50% no Gazas joslas elektroenerģijas (pārējo nodrošina ģeneratori un saules paneļi Gazas joslā), 9 sabombardēja Hamās. Starp Gazas joslu un Izraēlu ir 3 ūdensvadi. 2 no šiem 3 ūdensvadiem kara sākumā sabombardēja Hamās, taču tie tika saremontēti un pašlaik darbojas. Izraēla regulāri piegādā tikai 10% no Gazas ūdens. Pārējie 90% tiek piegādāti no vietējām dziļurbumu akām un atsāļošanas sistēmām. Ūdens caurules, ko starptautiskā sabiedrība piegādāja, tika izmantotas sprāgstvielu izgatavošanai, nevis ūdens infrastruktūras uzlabošanai Gazas joslā.

Izraēla pameta Gazas joslu 2005. gadā bez priekšnoteikumiem, cerot, ka Palestīnas  pašpārvalde kontrolēs šo joslu un attīstīs šo skaisto jūras piekrasti palestīniešu iedzīvotāju labā. Tā vietā Gazas iedzīvotāji 2006. gada vēlēšanās balsoja par labu terora organizācijai. Pēc vēlēšanām Hamās nogalināja Fatah pārstāvjus (savus brāļus), kuri joprojām palika Gazā, un paziņoja, ka saskaņā ar Hamās 1988. gada paktu viņi turpinās būt uzticīgi idejai par Izraēlas valsts iznīcināšanu.

Kopš tā laika no Gazas tiek veikti pastāvīgi terora un raķešu uzbrukumi Izraēlas civiliedzīvotājiem. Tas, ko mēs esam piedzīvojuši gadiem ilgi un, vēl jo vairāk, 7. oktobra uzbrukums, parāda, ko nozīmē kopīga robeža ar teroristu organizāciju. Aicinājums atvērt robežu ar Gazu, it kā viņus interesētu kaimiņattiecības, maigi izsakoties ir cinisks un bezatbildīgs. Latvija slēdza visas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, paziņojot, ka Krievija ir terorisma valsts un visi, kas neiestājas pret Putinu, neatkarīgi no sekām, ir kopīgi atbildīgi. Tomēr jūs neaicināt cilvēkus Gazā pretoties Hamās, un jūs sagaidāt, ka mēs atvērsim savas robežas.

Visus daudzos gadus, kad notika miera sarunas starp Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi, Hamās darīja visu iespējamo, lai nebūtu miera. Pēc Oslo vienošanās Izraēla piedzīvoja teroristu pašnāvnieku terora vilni. Pēc Kempdeividas notika otrā intifada, un tikai nesen tika parakstīti Ābrahama līgumi, kas nodibināja attiecības starp Izraēlu, AAE un Bahreinu. Mēs gatavojāmies normalizēt attiecības arī ar Saūda Arābiju – karš tika uzsākts ļoti “savlaicīgi”.

Svarīgi skaidri izprast Hamās nodomus. Lūk, ko viņi saka: “Izraēla ir valsts, kurai nav vietas uz mūsu zemes, mums jālikvidē šī valsts, jo tā ir drošības, militāra un politiska katastrofa arābiem un Islāma nācijai, un tas ir jāizbeidz. Mums nav kauns to teikt. Mums jādod mācība Izraēlai, un mēs to darīsim (7.10. uzbrukums) atkal un atkal.” “Visa planēta būs zem mūsu likuma, tajā vairs nebūs ebreju vai kristiešu nodevēju.”

Šis konflikts nav par zemi  - tas ir par to, lai vairs nebūtu  ne Izraēlas, ne ebreju, ne kristiešu.

Izraēlas Valsts ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā

Šārona Rapaporta-Palgi