Dāvida Adikas (David Adika) daiļrade balstīta savas tautas un dzimtas vēstures studijās. Autors dalās ar vizuālo pieredzi, dokumentējot šķietami ikdienišķo un necilo mājas dzīves mikrokosmosu un transformējot to līdz konceptuālam artefaktam. Mākslinieka fotogrāfijās klusās dabas objekti, kaimiņos satiktu cilvēku un tuvu draugu portreti, ceļojumos nejauši ieraudzītie atraktīvie sadzīves kiča elementi – viss iegūst universāla vispārinājuma dimensiju un mudina domāt par attēloto daudz plašākā kontekstā. „Manas fotogrāfijas ir daļa no manas realitātes. Tām ir sakars ar personīgo biogrāfiju, manas valsts un sabiedrības kolektīvo atmiņu, kas saistīta ar politisko situāciju un atbalsojas sociālajā dzīvē. Es vēlos atklāt skaistuma klātbūtni, lietojot tā dēvētās „pavedināšanas” un „notveršanas” stratēģijas. Kā pretstats ideālam, platoniskam skaistumam, manos darbos tas mēdz atspoguļoties īpašos, reizēm pat negaidītos momentos. To veido mirkļa attiecības starp mani kā fotogrāfu, objektu un gaismu,” stāsta Dāvids Adika.Latvijas publikai ir iespēja iepazīties ar mākslinieka jaunāko darbu ciklu „As a Water Face Reflects Face / Cik ūdens atspoguļo cilvēka īsto seju”, kas tapis 2013. gadā un ar lieliem panākumiem tika izstādīts vienā no vadošajām Izraēlas galerijām – „Braverman Gallery”. Izstādes nosaukums aizgūts no Senās Derības tekstiem (Zālamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 19. pants), un frāzes turpinājums ir „So a Man’s Heart Reveals the Man / […] tik viena sirds atspoguļo otru”. Bībeliskais citāts un pati izstāde uztverami kā alegorija par cilvēces esības pamatvērtībām, par kopīgo un atšķirīgo Rietumu un Austrumu kultūrās. Dāvids Adika izvēlējies bezkaislīgi dokumentēt senu vara trauku komplektu no savu vecāku mājām, tipisku ikvienas ebreju ģimenes relikviju. Šo tradicionālo trauku neskaitāmo variāciju klusās dabas izceļas ne tikai ar spožu un matētu virsmu refleksijām un elegantu gaismēnu spēli, tās ir arī mēmi liecinieki, kas sevī glabā vienas tautas vēsturi, sarežģītu un neprognozējamu kā vissmalkāko šaha partiju. Šajā ciklā autors raugās pāri reālajiem objektiem, meklējot līdzīgas metaforiskās nozīmes, kas balstās vēsturē, tradīcijās, ideoloģijā, gaumes izpratnē, valodā, kultūrā un sociālajā piederībā.
Paralēli izstādē skatāmas fotogrāfijas, ko mākslinieks uzņēmis izpētes brauciena laikā Rīgā 2014. gada sākumā. Darbu sērija „My Soul is Like a Black Lake / Mana dvēsele ir kā tumšs ezers”, kur asociatīvā dialogā mijas attēli no Rīgas un Telavivas, kalpo kā sava veida dienasgrāmata, autoram meklējot kopsakarības starp vēsturi un šodienu, starp ebreju kultūras saknēm Izraēlā un Latvijā.
Dāvids Adika dzimis 1970. gadā Jeruzalemē. Mācījies Bezalelas Mākslas un dizaina akadēmijā, kur 2004. gadā ieguvis mākslas maģistra grādu un šobrīd turpina strādāt par pasniedzēju. Izstādēs piedalās kopš 2001. gada, kopumā sarīkojot arī astoņpadsmit personālizstādes. 2011. gadā saņēmis Izraēlas Kultūras ministrijas balvu un vairākas starptautiskās radošās stipendijas.