Cēsu memoriāls

Holkausta upuru piemiņas vietas labiekārtošana

  •  
     
    Mežā, pie Niniera ezera, netālu no Cēsu pilsētas, padomju okupācijas laikā uzstādītais memoriāls piemin nacistu okupācijas spēku 1941. gadā pastrādāto aptuveni 250 cilvēku slepkavību. Tiek lēsts, ka 200 no tiem bija ebreji, bet ap 50 – komunisti.
    Memoriāla centrālais objekts ir vienkārša horizontāla betona stēla ar gravējumu, kas faktiski ataino padomju laika atceres kultūru – tā gan vēsta, ka šeit ir apglabāti noslepkavoti cilvēki, bet viņi tiek uzskatīti par karā kritušiem padomju pilsoņiem. Noziegums nav nedz skaidri nosaukts, nedz sniegti nepieciešamie paskaidrojumi. Nesen, 2021. gadā, piemiņas vietā tika uzstādīta vienkārša koka plāksne ar uzrakstu latviešu valodā “Otrā pasaules kara upuru kapsēta”, kas arī uztur neprecīzu vēstījumu, jo tehniski “kara upuri” var būt gan abu pušu karavīri, gan civiliedzīvotāji. Tādējādi memoriāls ir vairāk kā atgādinājums par “paša kara” traģēdiju un nežēlību, nevis zvērīga nozieguma piemiņas vieta.
    Ņemot vērā faktu, ka memoriāls pašreizējā stāvoklī vairs nav ilgtspējīgs, Izraēlas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Latvijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un Cēsu novada pašvaldību lēma par piemiņas vietas atjaunošanu un pārveidi, lai precīzāk izstāstītu stāstu par šo noziegumu un godinātu nogalināto cilvēku piemiņu.
    Tā 2022. gada janvārī LMA studentiem un beidzamo 5 gadu studiju beidzējiem (alumni) tika izsludināts KONKURSS PAR OBJEKTA IDEJU SKIČU PIEDĀVĀJUMU HOLOKAUSTA UPURU PIEMIŅAS VIETAS LABIEKĀRTOŠANAI ar nolūku uzvarētāja darba ideju izmantot, lai labiekārtotu un atjaunotu minēto piemiņas vietu II. pasaules kara Holokausta upuriem.
     
     
    Konkursā piedalījās un finiša taisni sasniedza trīs autori, kuru darbi tika godalgoti ceremonijā, kas notika Cēsīs 4. jūlijā, kad Latvijā atzīmējam Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu.
    Godalgas un diplomus saņēma Līga Šteinboka ar darbu “Neaizmirst”, Anita Indāre ar darbu “Jēriņš” un Krists Janstevics ar darbu “Kritušās kolonnas”. Pirmo vietu komisijas vērtējumā ieguva darbs “Jēriņš”.
     
     
    Žūrijas komisijas sastāvā savu viedokli pauda:
    • Šārona Rapaporta-Palgi Izraēlas vēstniece Latvijā;
    • Davids Bartels, Vācijas vēstnieka vietnieks;
    • Arkādijs Suharenko, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs;
    • Elīna Kalniņa, neatkarīgais eksperts, Cēsu vēstures ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” vadītāja;
    • Aigars Bikše, tēlnieks LMA profesors;
    • Gļebs Panteļejevs, LMA Tēlniecības katedras vadītājs;
    • Irēna Suipe, Cēsu novada būvvaldes vadītājas vietniece.
     
     
    Visi trīs godalgotie darbi būs aplūkojami Cēsu Centrālajā bibliotēkā, Raunas ielā 1, no š. g. 5. jūlija līdz 19. augustam.
     
    Cēsis 5.png
    Cēsis 3.png

    Cēsis 4.png

    Cēsis 2.png