Izstādē piedalās izcilais Izraēlas mūsdienu fotogrāfs Adī Ness (Adi Nes, 1966). Viņa inscenētajās fotosērijās mūsdienu ļaudis līdzinās pārlaicīgiem tēliem, kas iemieso cilvēku tikumus un netikumus, maldus un atziņas līdzīgi kā Raiņa tēli lugā "Jāzeps un viņa brāļi". Adī Ness savā darbā pievērš uzmanību tam, ka tieši ikdienas darbībās saredzama dzīves simboliskā jēga, ja tādu meklē. Izstādē būs skatāmas 11 lielizmēra Adī Nesa fotogrāfijas no fotosērijas "Ciems" ("The Village").

Izstādes "Man sirdī tīģer's" nosaukums nācis no Raiņa lugas "Jāzeps un viņa brāļi". Tas ir zīmīgs izsauciens, kurā Jāzeps atklāj ilgi glabāto un nesadzijušo pazemojumu - brāļu nodevību. Par spīti tam, ka ir valdnieks Ēģiptē un brāļi lūdz viņam maizi un žēlastību, Jāzeps svārstās starp piedošanas rāmajiem augstumiem un niknu atriebību. Rainis nevarēja zināt, ka septiņdesmit gadus vēlāk viens no ietekmīgākajiem mūsdienu sociālajiem domātājiem, amerikānis Ričards Rortijs, raksturojot mūsdienu ironiski liberālo cerību, teiks, ka nevis kopīga valoda (plašāk - kopīga kultūra, vēsture), bet gan tikai jūtīgums pret sāpēm un it īpaši pret specifiskām sāpēm - pret pazemojumu - atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Uz Raiņa Jāzepu var palūkoties tieši šāda jūtīguma kontekstā un secināt, ka viņa neizprotamo lēmumu doties meklēt "to taisnību, kas vieno visumu un viņā mani" jeb "trešo dzimteni" var tulkot kā vēlmi palikt jūtīgam un aizskaramam, tātad dzīvam un ar savu identitāti, bet nekļūt atriebīgam. Mūsdienu sociālās eksplozijas visbiežāk notiek tieši tādēļ, ka cilvēciski kopīgo jūtīgumu aizēno karš par īstās valodas (kultūras, reliģijas, politikas, seksualitātes) privilēģijām. Ceļš uz "trešo dzimteni" ir mūsdienu cilvēka globālais izaicinajums. Izstādē ir aicināti Latvijas un ārzemju laikmetīgie mākslinieki, kuru darbos ir sociāla balss, filosofiski vispārinājumi un arī izsmalcināti formas meklējumi kā avangardiskā, tā klasiskā tradīcijā. Viņus vieno jūtīgums pret sociālām problēmām un formu; šis jūtīgums ir tilts starp Raini, viņa Jāzepu un laikmetīgo mākslu. 2015. gads Latvijā ir pasludināts par Aspazijas (1865-1943) un Raiņa (1865-1929) gadu.

Thomas Hirschhorn (CH / Šveice)

Adi Nes (IL / Izraēla)

Žarko Bašeski (FYROM / Maķedonijas Republika)