Roš Hašana ir ebreju Jaunais gads. Tā saknes meklējamas Bībelē (Lev. 23:23-25):  ‘’jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.’’ Termins Roš Hašana – ‘’gada sākums’’ – ir saistīts ar reliģisko praksi, gluži tāpat kā svētku pamattēmas: nožēla, gatavošanās Tiesas Dienai un lūgšana par nākamo ražīgo gadu. Divas dienas ilgie svētki svinami tišreja mēneša 1. – 2. dienā, kas pēc gregoriāņu kalendāra parasti sakrīt ar septembri, turklāt tie, kā visi ebreju svētki un rituāli, sākas no iepriekšējās dienas saulrieta. Roš Hašana galvenās tradīcijas ir šofara pūšana sinagogas garā dievkalpojuma, kas orientējas uz svētku tēmām, vidusdaļā, kā arī ēdiena gatavošana mājās, sagaidot Jauno gadu. Lūgšanu liturģiju pastiprina nožēlas lūgšanas.

Daudzējādā ziņā Izraēlā Jaunais gads sākas ar Roš Hašana. Valdības korespondencē, laikrakstos un lielākajā daļa TV pārraižu vispirms tiek parādīts ‘’ebreju datums’’. Cilvēki viens otru apsveic lielākoties pirms Roš Hašanas.