Latvijas fotogrāfijas muzejā notika izstāde "Izraēla: viegls pieskāriens". Izstādi organizēja Izraēlas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.

Rīgā viesojās divu ievērojamu Izraēlas foto mākslinieku Dāvida Rubingera un Pola Goldmana darbu izstāde "Izraēla: vēsture fotogrāfijās". Izstāde bija veltīta Izraēlas Valsts dibināšanas 60. gadadienai, kā arī atzīmējot Latvijas-Izraēlas diplomātisko attiecību 16. gadadienu. Izstādi organizēja Rīgas ebreju draudžu un kopienu padome ar Izraēlas vēstniecības Rīgā un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu. Izstādes atklāšanā piedalījās Valsts prezidents V. Zatlers un ārlietu ministrs M. Riekstiņš.

Izraēlas pilsētā Netānijā tika atklāta fotoizstāde no Latvijas "Rīgas stāsti".

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika izstāde "Izraēlas mākslinieku ilustrācijas bērnu grāmatām".

Jūrmalas pilsētas muzejā bija apskatāma Izraēlas fotomākslinieka Boaza Tala personālizstāde "Allegory/ Allegro Non Troppo".

Sabiles Laikmetīgās mākslas un kultūras mantojuma centrā tika atklāta Izraēlas mākslinieku Talias Traininas akvareļu un Boaza Tala fotoizstāde.

Prāgas Ebreju muzejā bija atvērta izstāde "Latvijas ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atjaunošana", kā arī izstāde "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas".

Jeruzalemes Ebreju mantojuma centrā "Hechal Shlomo" tika atklāta izstāde "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas" ar informāciju par ebreju kopienu Latvijā. Izstādi atklāja Latvijas prezidente Vaira Vīķe- Freiberga un Izraēlas Valsts prezidents Moše Kacavs.

 

Notiek regulāras Latvijas māksliniecisko kolektīvu viesizrādes Izraēlā un Izraēlas mākslinieku koncerti Rīgā.

Rīgā viesojās Jeruzalemes Mūzikas akadēmijas saksofonu kvartets. Koncerti notika J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Rīgas Ebreju biedrībā.

Izraēlas mākslinieki piedalījās džeza festivālā "Rīgas ritmi".

Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti piedalījās starptautiskā projektā Jeruzalemes Mūzikas un dejas akadēmijā.

Izraēlas (Holona) baleta skolas Kiriat Sharet High School audzēkņi piedalījās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 75 gadu jubilejas koncertos. Koncerti notika Rīgas Kongresu namā, Ebreju biedrībā un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.

Rīgā notika Izraēlas kantoru koncerts.

Latvijas Radio koris kopā ar Jeruzalemes simfonisko orķestri un starptautisku atzinību guvušiem solistiem sniedza svētku koncertus Jeruzalemē un Telavivā.

Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi ar U. Prauliņa baletu bērniem "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" piedalījās Izraēlas bērnu mūzikas un mākslas festivālā "Bērnības skaņas" (Tzlilei Yaldut).

Festivāla "Laiks dejot" ietvaros notika Izraēlas deju grupas November Dace Company izrāde "11,711 akmens soļi uz Nikko".

2006. gada maijā pieredzes apmaiņas projekta ietvaros Izraēlas Bad Dor baleta skolas audzēkņi stažējās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.

2006. gada 30. aprīlī Rīgas Ebreju kopienas namā notika Spānijas sefardu ansambļa koncerts.

2005. gada augustā starptautiskajā meiteņu un bērnu koru festivālā piedalījās bērnu koris no Izraēlas "Pa'amon".

2005. gada martā starptautiskajā kora diriģentu konkursā "Rīga 2005" piedalījās arī pārstāvji no Izraēlas.

2005. gadā Telavivā Suzannas Dellalas dejas centrā notika LNO baleta trupas izrādes "Dzeltenais tango" un "Gulbju ezers".

Rīgā viesojas slavenais izraēliešu rakstnieks Etgars Kerets.

EUROMED Starpkultūru dialoga gada ietvaros Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī notika LLC organizēts starptautisks atdzejošanas seminārs "Dienvidi sastop Ziemeļus", kurā piedalījās Izraēlas dzejniece Tala Nitsana (Tal Nitzan). Pēc semināra vairākos Izraēlas literatūras žurnālos ir publicēti Latvijas dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejoļi ebreju valodā.

Grāmatas "Ebreju tautas vēsture" prezentācija, grāmatas tulkotājs- Ilmārs Zvirgzds.

Latvijas Nacionālajā teātrī notika seminārs Rainis un Svētā Zeme, kura ietvaros tika atklāta izstāde Rainis Svētajā Zemē. Projekts tapa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Latvijas Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecību Izraēlā un Izraēlas vēstniecību Latvijā.

Rīgas Krievu drāmas teātrī notika pirmizrāde iestudējumam par ebreju glābēju Žani Lipki "Viens no jums".

Rīgas Krievu drāmas teātra trupa ar vācu režisora Pītera Šteina iestudēto Antona Čehova lugu "Kaija" piedalījās teātra festivālā Jeruzalemē.

Ināras Kolmanes filma "Mans vīrs Andrejs Saharovs" piedalījās 5. Pasaules ebreju filmu festivālā Jewish Eye.

Rīgā, kinoteātrī "K.Suns" Izraēlas vēstniecība Latvijā organizēja Izraēlas kino nedēļas.

7.Telavivas starptautiskajā animācijas kino festivālā tika demonstrēta Vladimira Leščova filma "Zuduši sniegā".

Latvijas Universitātē pirmoreiz Rīgā tika demonstrēta režisora Andra Gaujas dokumentālā filma "3000 km līdz Apsolītajai Zemei".

Latvijas filmas piedalījušās vairākos festivālos Izraēlā: aprīlī režisora V. Braslas spēlfilma "Ūdensbumba resnajam runcim" Eilatas Starptautiskajā filmu festivālā; jūlijā režisora H. Franka filma "Shalom Germania" Jeruzalemes filmu festivālā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uzsāka sadarbību ar Izraēlā reģistrētu uzņēmumu "ESPRO Information Technologies Ltd." par muzeja audiogida izveidi.

 Rīgas dome atbalstīja ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālā muzeja izveidi Ķīpsalā un 2007. gada 21. martā piešķīra 11 000 LVL no Rīgas pilsētas attīstības fonda memoriāla izveidei.

Muzejs "Ebreji Latvijā" ilggadēji sadarbojas ar memoriālu Jad Vašem, Latvijas un Igaunijas Ebreju asociāciju Izraēlā, Jeruzalemes Universitāti.

2007.-2008. gadā muzejs "Ebreji Latvijā" sadarbībā ar Ebreju Universitātes Jeruzalemē Ebreju mākslas centru veica vairāku Latvijas bijušo sinagogu apsekošanu un vēsturisko izpēti. Projektu plānots turpināt.

 

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uzsāka sadarbību ar Izraēlā reģistrētu uzņēmumu "ESPRO Information Technologies Ltd." par muzeja audiogida izveidi.

Latvijas valsts arhīvos kopš 2004. gada septembra reģistrēti un izpildīti vairāk kā 120 fizisko un juridisko personu pieprasījumi no Izraēlas.

Latvijas Valsts vēstures arhīvs piedalījās Latvijas Universitātes Jūdaikas centra projektā "Vārdi", kas noritēja sadarbībā ar Jad Vašem un Archives Kibbutz Shefayim, sastādot Latvijas ebreju - holokausta upuru sarakstu.

Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedalījās grāmatu "Rabīna Natana Barkāna piemiņai" un "Latvija. Sinagogas un rabīni, 1918.-1940." (izdota 2004. gadā) sagatavošanā.