Sukots, kas Bībelē (Lev.23:34) aprakstīts kā ‘’Būdiņu svētki’’, sākas piecas dienas pēc Jom kipur. Sukots ir vieni no trim svētkiem, ko līdz 70. gadam mūsu ērā atzīmēja ar masveida svētceļojumiem uz Templi Jeruzalemē, tādēļ tos dēvē arī par ‘’svētceļojumu svētkiem’’. Sukota laikā ebreji atzīmē trimdas gaitas, kas tika uzsāktas pametot Ēģipti (13. gs. p. m. ē.), un izsaka pateicību par bagātīgo ražu. Dažos kibucos Sukotu atzīmē kā ražas svētkus (Chag Ha’asif),- tematiski novācot otro labības ražu un rudens dārzeņus, – lauksaimniecības gada un pirmo lietavu sākumu.
Piecu dienu periodā starp Jom Kipur un Sukotu desmitiem tūkstošos māju pagalmos un uzņēmumu teritorijās tiek būvētas būdiņas, kurās uzturēties svētku laikā, atdarinot tās, kādās izraēlieši dzīvoja tuksnesī pēc aiziešanas no Ēģiptes. Neatņemama svētku daļa ir arī palmas zars, citrons, mirtes zariņš un vītola zari, kas rituālam piešķir svinīgu nokrāsu. Sukota klātbūtne ir jūtama visā valstī – būdiņas tiek celtas automašīnu stāvvietās, uz balkoniem, jumtiem, zālienos un sabiedriskās vietās. Tās ir pat armijas bāzē. Ir cilvēki, kas visus svētkus un vēl nākamās sešas dienas pavada savā būdiņā, kurpretim lielākā daļa tajā ietur vienīgi maltīti.
Izraēlā Sukota (un abu pārējo svētceļojumu dienu – Pesaha svētku un Šavut) ‘’svētās dienas’’ daļa tiek svinēta vienu dienu. Diasporas kopienas to svin divas dienas, pieminot laiku, kad pie Tempļa tika veikti datumu aprēķini (calendation) un rezultāti diasporai tika paziņoti, izmantojot smalku zīmju sistēmu ar uguns un ziņnešu palīdzību.
Lūgšanu liturģiju svinīgāku padara papildu lūgšanas, to skaitā Hallel – svētību un psalmu apkopojums, ko lasa Roš Hodešā (katra lunārā kalendāra sākumā) un svētceļojumu svētku laikā.
Pēc svinību dienas Sukots saskaņā ar norādēm Torā (Lev. 23:36) turpinās ar mazāk svinīgu pieskaņu. Nedēļā, kas atrodas starp abiem svētkiem, skolas ir slēgtas un daudzās darba vietās cilvēki vai nu nestrādā, vai strādā saīsinātu darba dienu. Lielākā daļa izraēliešu starpsvētku dienas Sukotā un Pesaha svētkos pavada, apmeklējot atpūtas vietas savā valstī.
Starp svētkiem esošā nedēļa un svētku periods beidzās Šemini Atseret (‘’svētajā astotajā dienā’’ (Lev. 23:36)), ar ko apvienota Simhat Tora. Svētās astotās dienas/Simhat Tora uzmanības centrā ir Tora un tās laikā notiek publiska deja ar Toras tīstokli rokās, skaļi lasot un pabeidzot Toras pēdējās nodaļas, atjaunojot ikgadējo Toras lasīšanas ciklu. Līdz ar tumsas iestāšanos daudzas kopienas sponsorē tālākas svinības, kas bieži vien notiek ārpus telpām un kuras nav pakļautas nekādiem rituāliem ierobežojumiem, kas attiecas tikai uz svēto dienu.